Gutkins Boriss Isakovičs (1917.12.04., Rīga -?) - kino mehāniķis, strādnieks kinematogrāfijas sistēmā. Tēvs - Gutkins Isaks Abramovičs (1875-1942), māte - Gutkina Basja Berkovna (1876-1957 (1955?). Vidusskolu beidzis 1931. gadā. 1932. gadā viņš sāka strādāt par kino mehaniķa mācekli kinoteātrī “Grand-Kino” Rīgā. 1934. gadā absolvējis arodskolu (specialitāte - galdnieks). No 1934. gada viņš strādāja par kino mehaniķi kinoteātrī „Palladium“ Rīgā. No 1938. līdz 1941. gadam strādāja Rīgas kinoteātrī. 1941. gada 27. jūnijā viņš tika evakuēts. viņš strādāja kinematogrāfijas sfērā Ivanovā un Staļinabadā. 1941. gada decembra beigās viņš brīvprātīgi devās uz fronti. Divreiz tika ievainots. 1944. gada jūlijā viņš tika demobilizēts un nosūtīts uz Kino direktorāta operatīvo grupu Latvijas PSR Tautas komisāru padomi. Iecelts par Latvijas PSR Kinematogrāfijas ministrijas “Latkinosnabsbit” departamenta vadītāju. 1953. gada maijā viņš tika iecelts par “Glavsnabsbit” vadītāja vietnieku Latvijas PSR Kultūras ministrijas pakļautībā (saistībā ar Kinematogrāfijas ministriju). Kopš 1962. gada jūlija viņš tika pārcelts par ārštata pilnvaroto uz rūpnīcu „Māksla “. No 1964. gada jūnija viņš strādāja kinematogrāfijas sfērākā rūpnīcas direktora vietnieks. Kopš 1965. gada maija - amatieru filmu apstrādes laboratorijas vadītājs. Apbalvots ar medaļām „Par uzvaru pār Vāciju 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā“, „Par drosmīgu darbu 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā“, „Par militārajiem nopelniem“, „Padomju Savienības bruņoto spēku 50 gadi“, divam Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija vēstulēm. Viņš lūdza atļauju doties uz Izraēlu uz pastāvīgu dzīvi.