Latvijas ebreju enciklopēdija

Gurdžijevs Arkādijs Jusupovičs (27.12.1906., Belogorska, Taurides province) - kurpnieks. Tēvs Jusups Moisejevičs Gurdjiefs (1867-1921) – kurpnieks. Māte, Gurdjiefa (dzimusi Bakši) Tova Iļiničina (1869-1941) - mājsaimniece. 1914. gadā viņš pabeidza vienu klasi Belogorskas skolā. No 1918.gada līdz 1921. gadam viņš apguva kurpnieka profesiju pie kurpnieka Lambroses. No 1921.gada līdz 1925. gadam viņš iznomaja sev un strādāja apavu veikalā. 1925. gadā viņš pārcēlās uz Evpatoriju, kur no 1925. līdz 1927. gadam viņš kā licenzēti strādāja par kurpnieku. No 1927.gada līdz 1932.gadam strādāja par kurpnieku kurpnieku kooperatīvā “Cietā kolektivizācija” Evpatorijā. 1931. gadā viņš apprecējās ar Faini Ļvovnu Berezanu. Tajā pašā gadā piedzima meita Polina, 1937. gadā - dēls Iļja. No 1932. gada līdz 1941. gada jūnijam viņš strādāja par fotogrāfu fotoateljē „Foto“. No 1941. gada 24. jūnija līdz 1941. gada decembrim viņš dienēja padomju armijā, bija pavārs 317. gaisa izlūkošanas pulkā un 885. kājnieku pulkā Lisoņskā un Vorošilovogradā Ukrainas PSR .

No 1941. gada decembra līdz 1942. gada jūnijam viņš bija pavārs Uzbekistānas PSR 51. rezerves strēlnieku pulkā Katakurganā. No 1942. gada jūnija līdz 1945. gada septembrim viņš dienēja kā strēlnieks 25. aviācijas pulkā Ivanovā. Viņam tika piešķirta medaļa „Par uzvaru pār Vāciju“. Pēc demobilizācijas viņš pārcēlās uz Simferopoli, kur līdz 1947. gadam strādāja par kurpnieku dzelzceļa reģiona rūpniecības kombinātā. 1947. gadā viņš pārcēlās uz Ļvovu, kur līdz 1953. gadam strādāja par kurpnieku Parīzes komūnas artelī. 1953. gada jūnijā pārcēlās uz Rīgu. 1954. gadā apprecējās ar Viktoriju Konstantinovnu Rozenu (dzimusi Nesvižskaja), ar kuru viņš izšķīrās 1969. gadā. No 1954. gada aprīļa līdz 1957. gada maijam viņš strādāja par kurpnieku Rīgas reģionālajā rūpniecības kompleksā. No 1957. gada jūnija līdz 1959. gada janvārim viņš strādāja par kurpnieku artelī “Rīgas Apavnieks’’. No 1959. gada janvāra līdz 1960. gada februārim viņš bija kurpnieks ādas apavu rūpnīcā Rīgā.

No 1960. gada februāra līdz 1962. gada novembrim viņš bija kurpnieks Rīgas Ļeņina rajona patērētāju biedrības rūpnīcā. No 1962. gada novembra līdz 1967. gada decembrim viņš bija kurpnieks Rīgas reģionālajā rūpniecības kompleksā. No 1967. gada novembra līdz 1969. gada martam - vecuma pensionārs. No 1969. gada marta līdz 1969. gada oktobrim - kurpnieks Baltijas dzelzceļa Rīgas filiāles apgādes nodaļā. No 1969. gada oktobra līdz 1970. gada aprīlim viņš bija kurpnieks patērētāju apkalpošanas rūpnīcā Rīgas reģionā. No 1970. gada septembra līdz novembrim viņš bija kurpnieks 177. “Voentorg”(militārās rūpnniecība preču tirdzniecība) rūpnīcā. 1970. gada novembrī viņš pārcēlās uz Sevastopoli. 1971. gada 20. martā viņš apprecējās ar Sofiju Tkačevu.

Laulība tika izbeigta 1972. gada 19. janvārī. No 1971. gada marta līdz 1972. gada aprīlim viņš strādāja par apavu meistaru 760. Sevastopoles militārās organizācijas rūpniecības kombinatā. 1972. gada 18. martā viņš apprecējās atkartoti ar savu pirmo sievu. Kopš 1972. gada maija viņš ir kurpnieks 177. “Voentorg” rūpnīcā Rīgā. 1973. gadā viņš lūdza atļauju doties kopā ar sievu un sievas māti uz pastāvīgu dzīvi uz Izraēlu.