Gendins Semjons Grigorjevičs (1902-?)
Gendins Semjons Grigorjevičs (1902, Dvinska (Daugavpils), Vitebskas guberņa - 23.2.1939.) - specdienestu darbinieks. Dzimis zobārsta ģimenē. 1918.gadā viņš beidzis piecas klases ģimnāzijas klases Maskavā. Bijis Padomju savienības komunistiskās partijas biedrs kopš 1918. gada. 1920. gadā viņš pabeidza Maskavas komandartilērijas kursus. 1921. gadā viņš studēja Sarkanās armijas augstākajos militārās ķimijas kursos. No 1918. – 1921. gadam atradās Sarkanajā armijā kā pilsoņu kara dalībnieks Petrogradas un Kaukāza frontēs kā vada un bataljonu komandieris, bija Novorosijskas nocietinātās teritorijas artilērijas priekšnieka palīgs. Kopš 1921. gada strādājis čekā - kā izmeklētājs, no 1923,– 1925. gadam bijis valsts apvienotās politiskās parvaldes (VAPP) pretizlūkošanas nodaļas 6. un 7. nodaļas priekšnieka palīgs, vēlāk, kopš 1925.gada - arī pretizlūkošanas nodaļas 7. nodaļas vadītājs. Operācijas „Sindikāts-2“ dalībnieks, piedalījies B.V. Saviņkova lietas izmeklēšanā, apbalvots ar PSRS Centrālās izpildkomitejas diplomu (1924). Kopš 1925. gada - VAPP pretizlūkošanas nodaļas 6. nodaļas priekšnieka vietnieks. No 1926.-1929. gadam - Baltkrievijas PSR valsts politiskās parvaldes pretizlūkošanas nodaļas un VAPP pilnvarotās pārstāvniecības rietumu teritorijā vadītāja vietnieks.
Kopš 1929. gada VAPP centrālajā biroja pretizlūkošanas nodaļas 7. (1929-1930), 9. un 110. nodaļas vadītājs (1930), VAPP speciālās nodaļas īpašo uzdevumu vienības darbinieks (1930-1931) , VAPP speciālās nodaļas 1.- 1. un 2. nodaļas priekšnieka palīgs (1931–1933), VAPP Speciālās nodaļas 2. nodaļas vadītājs (1933–1934). No 1934. – 1935. gadam - PSRS NKVD Galvenās valsts drošības direkcijas specialā departamenta 4. nodaļas vadītājs, vienlaikus no 1935.-1936. gadam bijis arī NKVD Galvenās valsts drošības direkcijas speciālā departamenta vadītāja palīgs. 1936. gadā kļuva par Valsts drošības dienesta vecāko majoru. No 1936. gada septembra - 1937. gada aprīlim bijis Rietumu reģiona UNKVD vadītājs, vienlaikus Baltkrievijas militārā apgabala speciālā departamenta vadītāja vietnieks. No 1937. gada aprīļa līdz septembrim - NKVD Galvenās valsts drošības direkcijas 4. departamenta vadītāja vietnieks. No 1937. gada septembra līdz 1938. gada oktobrim - Sarkanās armijas Izlūkošanas direktorāta vadītaja vietas izpildītājs. PSRS Valsts iekšlietu komisariāta Militārās padomes loceklis.
Viņam tika piešķirts Ļeņina ordenis (1937), divi Sarkanā karoga ordeņi (1927, 1938), divas nozīmītes „Čekas goda darbinieks“ (Viskrievijass ārkārtas komisija pretrevolūcijas un sabotāžas apkarošanas lietās), tika piešķirti arī militārie ieroči, medaļa „Sarkanās armijas XX gadi“. Arestēts 1938. gada 22. oktobrī. Nošauts pēc PSRS Augstākās Militārās tiesas sprieduma 1939. gada 23. februārī. Reabilitēts 1957. gadā. VAPP-NKVD strādājis arī viņa brālis - Konstantīns Grigorjevičs, kurš bijis centrālā aparāta slepenpolitiskā departamenta darbinieks, 1939. gadā viņu arestēja, atbrīvoja, vēlāk viņš pazuda bez vēsts frontē.
A. Šnērs