Gelmans Helmuts Mozusovičs (28.3.1924., Rīga) - piegriezējs. 1940. gadā Rīgā pabeidza skolu. 1941. gadā viņš tika evakuēts kopā ar ģimeni, un 1942. gadā tika mobilizēts padomju armijas dienestā. 1944. gadā viņš tika nopietni ievainots, un pēc 6 mēnešiem slimnīcā viņš atgriezās pie ģimenes. Saņēmis 2. invaliditātes grupu. 1945. gadā viņš atgriezās Rīgā, 1946. gadā devās strādāt uz LPSR Invalīdu palīdzības apvienību. 1953. gadā viņš apprecējās ar Gelmanu (Libgotu) Ciru (1928), 1956. gadā laulībā piedzima meita Gita (1956). No 1946. līdz 1958. gadam viņš bija nodarbināts dažādos Rīgas uzņēmumos, bija apavu griezējs, strādāja kioskā un arī kā autovadītājs. Viņam tika piešķirtas medaļas “Par drosmi”, “50 gadi PSRS bruņotajiem spēkiem”, “20 gadu uzvara 1941. – 1945. gada Lielajā Tēvijas karā”, “25 uzvaras gadi 1941. -1945. gada Lielajā Tēvijas karā”, “ Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā ”.

A. Normans

Gelmana (Libgota) Cira (1928) - sieva
Gelmana Gita (1956) - meita
Gelmana Marija (1895 - 1964) - māte
Gelmans Mozus (1892 - 1964) - tēvs
Gelmans Ehels (1921 - 1942) - brālis
Kozela (Gelmana) Fruma (1926) - māsa