Gammers Efims Aronovičs (1945.14.16., Orenburga) - romānu rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, dramaturgs, mākslinieks, bokseris. Izraēlas Rakstnieku, žurnālistu, mākslinieku un UNESCO Starptautisko žurnālistu un mākslinieku savienību biedrs. Kopš 1945. gada rudens viņš dzīvoja Rīgā. Viņš strādāja Rīgas laikrakstos „Latvijas jūrnieks“, „Students kombinezonā“ un Sibīrijas laikrakstā „Lenskie Zori“. 20.gs. 60.- tajos un 70.- tajos gados publicējies Latvijas PSR krievu un latviešu valodā (tulkojumā) tādos laikrakstos kā “Rīgas Balss”, “Padomju Jaunatne”, ‘Padomju Latvija”, “Cīņa” un žurnālos “Zvaizgne”, “Liesma”, “Draugs”. Viņš tulkojis latviešu dzejnieku Aleksandra Čaka, Imanta Ziedoņa, Ojāra Vācieša, Māra Čaklā, Jāņa Pētera dzeju, tā tika publicēti 60. – 70. -to gadu laikrakstos „Padomju Jaunatne“, „Padomju Latvija“ un citos. Beidzis Latvijas Valsts universitātes žurnālistikas fakultāti. Dzīvo Izraēlā kopš 1978. gada. Bija redaktors un vadītājs radio žurnālam „Evening Kaleidoscope“, kas veltīts literatūrai, mākslai un sportam. Izraēlas krievvalodīgo Rakstnieku savienības Jeruzalemes nodaļas valdes loceklis, ka arī almanahu „Literārā Jeruzaleme“ un „Literārā Jeruzaleme smaida“ redakcijas loceklis. 2008. gadā viņš kļuva par Maskavā izveidotās starptautiskās Buņina literārās balvas (sudraba medaļa) laureātu. 2007. gadā - starptautiskās literārās balvas „Labā lira“ (Sanktpēterburga) laureāts nominācijā „lielformata daiļliteratūra“. 2005. gadā viņam tika piešķirta „Zelta nozīmīte“ un nacionālās krievu literārās balvas „Krievijas zelta spalva“ (Maskava) laureāta tituls nominācijā „proza“, viņš kļuva par vienu no starptautiskā bērnu literatūras konkursa laureātiem, kas notika vietnē „Pasaka“.

2003. gadā viņš bija Sanktpēterburgas 300. gadadienai izveidotā Krievijas žurnālistikas konkursa laureāts kategorijā “Ārzemju masu informācijas līdzekļi, kas publicēti krievu valodā”. Tai pat laikā viņš ir Francijas mākslas centra „Arts-Inter“ organizēto astoņu Grand Prix un trīspadsmit medaļu ieguvējs starptautiskajās izstādēs Francijā. Starptautisko mākslinieku izstāžu laureāts ASV, Austrālijā, Francijā. Personālizstādes: Mākslinieku namā, Jeruzalemē, 1988; galerijās „Nora“, Jeruzalemē, 1988. gads; Latvijas Ebreju kultūras biedrībā (LOEK), Rīgā, 1992; Jeruzalemes pašvaldībā, 2001. gads; Mākslinieku namā, Jeruzalemē, 2002. Efima Gammera dzejoļi, stāsti, pasakas un romāni tiek publicēti Izraēlas, Amerikas izdevumos, tie tiek tulkoti krievu, latviešu, vācu, franču valodās, žurnālos un laikrakstos, tādos literāros interneta izdevumos, kā piemēram, „Network Literature“, „ Topos ”,“ Mēs esam šeit ”,“ Citi krasti ”. Publikācijas ASV krievu valodā iznākošajos literārajos almanahos („Tikšanās“, „Krasts“), žurnālos „Word“, „Streļets“, „New magazine“, „Alef“, „Seeker / Adventurer Magazine“, kā arī Eiropas, Latvijas un Krievijas žurnālos („Mostji“, „Pašreizējais laiks“, „LiteraruS“ - „Literārais vārds“, „Krievu rakstnieks“, „Vestnik Evropi“, „Ra bērni“, „Ural“, „Tālie Austrumi“, „Ecumena“, „Luč-Keren“, „Moria“, „Diena un nakts“, „Ziemeļi“, „Gurķi“, „Literārie kubi“, „Šajan“, „Bērni-74“), trīs sējumos “ Labā lira„; populāros Izraēlas izdevumos (Secret, Vesti, Week of Week, Vremya, Kaleidoscope, Our Country, Jewish Tuning Fork, Alia), dzejnieku gada dzejas izlasēs, “120 dzejnieki”, “Babi Jar ”,“ Vētrainajos gados ”,“ Septiņi četrdesmit ”,“ DeTvorinijas karaliste ”), almanahā “ Literārā Jeruzaleme ”,“ Literārā Jeruzaleme smaida ”, starptautiskajā ebreju presē (“ Ebreju novērotājs ”, Ukraina;“ Ebreju vārds “, Krievija;„ Ebreju pasaule “, ASV), tulkots franču valodā žurnālā„ Krievu literatūra “, kas izdots Parīzē un daudz kur citur. 90. - to gadu pirmajā pusē, pēc žurnāla “Alef” veiktās socioloģiskās aptaujas datiem, viņš tika atzīts par populārāko Izraēlas rakstnieku krievvalodīgās Amerikas sabiedrības ietvaros. 1998. gadā viņš 53 gadu vecumā kā bijušais Latvijas, Baltijas un Izraēlas boksa čempionātu uzvarētājs, atgriezās ringā Izraēlā un vairāk nekā desmit gadus kļuva neapstrīdams Jeruzalemes čempions, kas neapšaubāmi ir izcils pasaules rekords - Ginesa rekordu grāmatā ierakstāms fakts.

Daži sacerējumi: Ieroča redzeslokā - svastika: dokumentāls stāsts. Rīga: Liesma, 1974; Aiz horizonta: dokumentāla pasaka. Rīga: Liesma, 1976; Magremoor: Dzejoļu un dzejas grāmata. Jeruzaleme, 1981. gads; Virpuļojošie odi virs stāvoša purva: stāstu kolekcija. Jeruzaleme, 1982. gads; Tonis: Dzeja. Jeruzaleme, 1986; Krievu bataljons: romāns, stāsti. Jeruzaleme: pasaules, 1999; Aizmirstības zona: gadsimta beigu komēdija. Jeruzaleme - M.: E.RA, 1999; Diasporas vainags: dzeja. Jeruzaleme - Rehovota: ASh, 2003; Zaslantsij jeb Pēdējās krāpšanās noslēpums: satīrisks romāns. Jeruzaleme - M.: E.RA, 2005; Dejas uz apgrieztas piramīdas: asociācijas proza. Jeruzaleme - M.: E.RA, 2006; Viens - visām četrām dzimtenēm: asociāciju proza. Jeruzaleme - M.: E.RA, 2007; Notiesāts dzīvei: asociāciju proza. Triptihs. Jeruzaleme - M.: E.RA, 2008; Starp pazudušajām ciltīm: ironiska proza. Jeruzaleme - M.: E.RA, 2009.

Personīgā vietne: http://www.yefim-gammer.com//