LV    EN    RU

Saturs

Vēsture
Par ebrejiem dažādos Latvijas vēsturiskajos posmos

Dzīvesstāsti
Ievērojami ebreji, kas dzimuši Latvijas teritorijā vai dzīvojuši šeit kādu dzīves daļu

Ģeogrāfija
Latvijas ciemi un pilsētas, kur dzīvojuši ebreji

Kultūra
Raksti par Latvijas ebreju kultūru un etnogrāfiju

Par projektu
Latvijas ebreju enciklopēdija, tās misija un autori

lv:dzivesstasti:g:gaistera_sofija_isakovna

Gaistera Sofija Isakovna (1907-?)

Gaistera Sofija Isakovna (2.4.1907., Brjanska) - audēja. Viņa dzimusi Gaistera Itski (1861, Minska - 1925, Klintsī) un Geisteres Ettas (1871, Tvorišino ciems, Klintsovskija rajons, Baltkrievija - 1943, Brjanska) ģimenē. No 1924. līdz 1936. gadam G. strādāja par audēju tekstilrūpnīcā „Oktobra revolūcija“ Klintsī. No 1937. līdz 1941. gadam bija audēja rūpnīcā Smoļenskā. No 1941. līdz 1942. gadam viņa bija māsas palīdze 1081. frontes aizmugures slimnīcāun 3568. evakuācijas slimnīcā Frunzē. No 1944. līdz 1945. gadam ka civilpersona padomju okupācijas spēku grupā, nonāca Berlīnē un pēc tam strādāja Potsdamā. 1946. gadā viņa vadīja “Voentorg” (militārpreču tirdzniecības) veikalu Brandenburgā. No 1946. līdz 1947. gadam strādāja par kravu pavadoni Drēzdenes centrālajā preču iepirkumu punktā. No Vācijas viņa 1947. gadā pārcēlās uz Rīgu un līdz 1951. gadam nestrādāja, būdama savas meitas apgadībā * Bernštamas (Levinas) Albīnas (1927. gadā Klintsī, Brjanskas apgabals). No 1951. līdz 1965. gadam viņa strādāja tados Rīgas uzņēmumos ka „Boļševička“, „Promutil“, „Dzirkstele“, „Tekstiliana“, „Tekstila galantērija“, „Saule“ šuvējas un audējas amatos. Kopš 1965. gada - vecuma pensionāre.

Viņai tika piešķirta medaļa “Par uzvaru pār Vāciju 1941.-1945. gada Lielajā Tēvijas karā”, “20 gadu uzvara pār Vāciju 1941. – 1945. gada Lielajā Tēvijas karā”, “30 gadu uzvara pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941. – 1945 „. Viņas vīrs Levins Jevsejs (pēc citiem dokumentiem - Poļaks Meilahs) (1889 - 1938), dzimis Polijas pilsētā Bjalistokā, tika represēts 1937. gadā un nošauts 1938. gadā. Baldriānā). Laulībā piedzima bērni - Levins Valērijs (1937, Smoļenska), Levina Silva (1930, Klintsī Brjanskas apgabals) un * Bernštama (Levina) Albīna (1927, Klintsī, Brjanskas apgabals). Viņas brālis Geisters Ļevs (1905 - 1941), nomira frontē. 20.gs. 70. - tajos gados viņa pameta Latviju.

A. Normans

Levins Jevsejs (Poļaks Meilakhs) (1889 (1901), Bjalistoka, Polija - 1938) - vīrs
Levins Valērijs (1937, Smoļenska) - dēls
Levina Silva (1930, Klintsī, Brjanskas apgabals) - meita
Bernštama (Levina) Albīna (1927, Klintsī, Brjanskas apgabals) - meita
Geisters Itska (1861, Minska- 1925, Klintsī) - tēvs
Geistera Etta (1871, Tvorišino ciems, Klintsovski rajons, Baltkrievija - 1943, Brjanska, Polija) - māte
Geisters Salamans (1902, Klintsī, Brjanskas apgabals - 1963, Tula) - brālis
Geisters Ļevs (1905, Klintsī, Brjanskas apgabals - 1941) - brālis
Geisters Mihails (1910, Klintsī, Brjanskas apgabals - 1976, Ļvova) - brālis
Geisters Grigorijs (1912. gads, Klintsī, Brjanskas apgabals) - brālis

lv/dzivesstasti/g/gaistera_sofija_isakovna.txt · Labota: 2022/11/08 20:19 (ārpussistēmas labojums)