LV    EN    RU

Saturs

Vēsture
Par ebrejiem dažādos Latvijas vēsturiskajos posmos

Dzīvesstāsti
Ievērojami ebreji, kas dzimuši Latvijas teritorijā vai dzīvojuši šeit kādu dzīves daļu

Ģeogrāfija
Latvijas ciemi un pilsētas, kur dzīvojuši ebreji

Kultūra
Raksti par Latvijas ebreju kultūru un etnogrāfiju

Par projektu
Latvijas ebreju enciklopēdija, tās misija un autori

lv:dzivesstasti:аa:abramsons_mihels_davidovics

Ābramsons Mihels Davidovičs (1925-)

Ābramsons Mihels Davidovičs (20.03.1925., Daugavpils) - strādnieks. Ābramsona Deivida (1889, Daugavpils - 1942, Maru autonomā padomju sociālistiskā republika) un Ābramsona Khai (1894, Subate - 1953, Daugavpils) dēls. 1939. gadā beidzis Daugavpils pamatskolas 3. klasi. 1941. gadā viņš kopā ar vecākiem tika evakuēts uz Arhangeļskas apgabala Veļskas pilsētu. 1942. gadā viņu iesauca padomju armijas rindās un līdz 1946. gadam viņš dienēja 123. sardzes strēlnieku pulkā. Piedalījies karadarbībā. 1946. gadā A. atgriezās Daugavpilī un līdz 1950. gadam strādāja pilsētas celtniecības birojā. No 1950.gada līdz 1953.gadam stradāja kā būvstrādnieks Slokā. Pēc tam no 1953.gada līdz 1956.gadam bija krāvējs un palīgstradnieks. 1956. gadā A. tika tiesāts saskaņā ar Art. LPSR Kriminālkodeksa 2.daļas 74.pantu un Rīgas Proletarskas rajona Tautas tiesas piesprieda viņam 6 mēnešu cietumsodu. No 1958.gada līdz 1960.gadam - strādnieks Rīgas ādas un apavu rūpnīcā. 1960. gadā - strādnieks rūpnīcā “Rīgas Mēbeļnieks”. 1960. gadā - strādnieks Rīgas galantērijas rūpnīcā. No 1960.gada līdz 1961. gadam bijis palīgs Rīgas dzirkstošo vīnu fabrikas celtniecībā. 1961. gadā - strādnieks Rīgas ķīmijas rūpnīcā. 1961. gadā viņš kļuva par Kvēles rūpnīcas transporta darbinieku. No 1962.gada līdz 1964.gadam – palīgstrādnieks. 1965.-1966. un 1969.-1970. - strādnieks Straumes rūpnīcā. 1967. gadā - strādnieks rūpnīcā “Rīgas Apavnieks”. 1967.-1968. - strādnieks rūpnīcā “Sarkanais Kvadrāts”. 1969. gadā - strādnieks Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvaldē. Viņam tika piešķirta medaļa „20 gadu uzvara pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941-1945.“ Viņa laulība ar Abramsonu (Joffi) Sori (1930., Rīga) tika izbeigta 60. -tajos gados. Otrā laulība ar Giltulenu Hanoju (1927., Ludza) tika atzīta par nederīgu 1967. gadā. Holokaustā nomira A. brālis Abramsons Leiba (1915., Daugavpils – 1941., Daugavpils). A. brāļi miruši varonīgā nāvē Otra pasaules kara kara frontēs: Abramsons Izraels (1924, Daugavpils - 1942) pie Staraja Rusa (Krievija), Abramsons Chaims (1923, Daugavpils - 1943) - netālu no Maskavas. 1970. gadā A. kungs pēc māsīcas Prezmas Mošes (1918, Daugavpils) uzaicinājuma saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu. 1971. gadā A. kungs vērsās PSRS vēstniecības Austrijā konsulārajā nodaļā ar lūgumu par viņa atkaluzņemšanu padomju pilsonībā un atgriešanos PSRS. 1972. gadā ar LPSR Ārlietu ministrijas lēmumu A. lūgums tika noraidīts. 1973. gadā A. kungs ar atkārtotu lūgumu atgriezties PSRS vērsās pie LPSR Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja.

A. Normans

Ābramsone (Joffe) Sore (1930, Rīga) - pirmā sieva
Giltulena Hana (1927, Ludza) - otrā sieva
Ābramsons Dāvids (1889, Daugavpils - 1942, Mari APSR) - tēvs
Ābramsone Haja (1894, Subate - 1953, Daugavpils) - māte
Ābramsons Izraēls (1924, Daugavpils - 1942) - brālis
Ābramsons Haims (1923, Daugavpils - 1943) - brālis
Ābramsons Leiba (1915, Daugavpils - 1941, Daugavpils) - brālis
Prezma Moše (1918, Daugavpils) - māsīca

lv/dzivesstasti/аa/abramsons_mihels_davidovics.txt · Labota: 2022/11/08 20:19 (ārpussistēmas labojums)