LV    EN    RU

Saturs

Vēsture
Par ebrejiem dažādos Latvijas vēsturiskajos posmos

Dzīvesstāsti
Ievērojami ebreji, kas dzimuši Latvijas teritorijā vai dzīvojuši šeit kādu dzīves daļu

Ģeogrāfija
Latvijas ciemi un pilsētas, kur dzīvojuši ebreji

Kultūra
Raksti par Latvijas ebreju kultūru un etnogrāfiju

Par projektu
Latvijas ebreju enciklopēdija, tās misija un autori

lv:dzivesstasti:а:aronsons_naums_lvovics

Aronsons Naums Ļvovičs (1872-1943)

Aronsons Naums Ļvovičs (1872, Krēslavka, Vitebskas guberņa, tagad Krāslava, Latvija - 1943, Ņujorka, ASV) - tēlnieks. Mākslas pamatizglītību ieguvis Viļņas zīmēšanas skolā, no 1891. gada mācījies Dekoratīvās mākslas skolā un Kollarossi darbnīcā Parīzē. Kopš 1897. gada - daudzu izstāžu, tai skaitā - „Ebreju mākslinieku gleznu un skulptūru izstādes“ (1917, Maskava). Viens no Parīzes Ebreju mūzikas draugu biedrības dibinātājiem. Ziedojis ebreju bērnu namiem Kreslavkā (tagadējā Krāslava) un Dvinskā (tagad Daugavpils). Maksla viņu spēcīgi ietekmējis Ogists Rodēns. 1901. gadā Jasnajā Poljanā viņš izgatavoja L. N. Tolstoja skulpturālo portretu. Kļuva slavens kā skulpturālo portretu meistars. Viņš attēlojis tādus dižgarus kā Danti, Spinozu, Šopēnu, Turgeņevu, Ļeņinu un citus. Viņš ir arī monumentālo figūru „Mozus“, „Pravietis“, „Spartaks“ un L. Bēthovena pieminekļa Bonnā autors (1906). Ceļā no Krievijas uz Holandi N. Aronsons izveidoja Anglo-Būru kara varoņu skulpturālo bisti (atrodas Pretorijas muzejā, Dienvidāfrikā). 1905. gadā starptautiskajā izstādē Lježā (Beļģija) viņš izstādīja za L. Bēthovena bisti, 1922. gadā Parīzes Pasteras institūtam izveidoja L. Pastēra bisti. 1930. gados viņš radīja vairākus darbus priekš Maskavas metro. Viņu apbalvoja ar ševaljē nosaukumu un Francijas augstāko apbalvojumu - Goda leģiona ordeni. Kopš 1941. gada viņš dzīvoja ASV, nomira Ņujorkā.

lv/dzivesstasti/а/aronsons_naums_lvovics.txt · Labota: 2022/11/08 18:19 (ārpussistēmas labojums)