LV    EN    RU

Saturs

Vēsture
Par ebrejiem dažādos Latvijas vēsturiskajos posmos

Dzīvesstāsti
Ievērojami ebreji, kas dzimuši Latvijas teritorijā vai dzīvojuši šeit kādu dzīves daļu

Ģeogrāfija
Latvijas ciemi un pilsētas, kur dzīvojuši ebreji

Kultūra
Raksti par Latvijas ebreju kultūru un etnogrāfiju

Par projektu
Latvijas ebreju enciklopēdija, tās misija un autori

lv:dzivesstasti:а:aronsons_levs_zaharovics

Aronsons Ļevs Zaharovičs (1912-1988)

Aronsons (pseidonīms - Arnovs) Ļevs Zaharovičs (1912.02.02., Menšena -Glavaha, Vācija - 1988.12.11., Dalasa, ASV) - čellists, koncertmeistars un pasniedzējs, profesors. Bijis koncentrācijas nometņu ieslodzītais. L. Aronsona vecāki atgriezās Rīgā no Vācijas, kad viņam bija tikai 3 nedēļas. No 1914.gada līdz 1920.gadam ģimene atradās evakuācijā Voroņežā. Kopš 1920. gada - atkal Rīgā. Kopš 1930. gada L. Aronsons studējis tiesību zinātnes Berlīnes universitātē. Paralēli tam, 1932. gadā viņš pabeidza Berlīnes konservatoriju (J. Klengela čella klasi, pēc tam - A. Glena un G. Pjatigorska klases).

Berlīnē viņš spēlēja stīgu kvartetā. Pec kada laika viņš izvēlejās sev pseidonīmu - L. Arnovs. 1933. gadā viņš atgriezās Latvijā. 1934. gadā dienēja Latvijas armijā. 1938. gadā beidza Latvijas Valsts konservatoriju. Viņš uzstājās koncertos - kā solists dažādās Rīgas koncertzālēs (arī 1937. gadā - Ebreju teātrī) un Rīgas radiofonā, kā arī Jūrmalas koncertzālēs. No 1937.gada līdz 1938.gadam viņš bija čella koncertmeistars Liepājas Simfoniskajā orķestrī (vasaras sezonās). Viņš daudz koncertēja kā solists, no 1937.gada līdz 1939.gadam viņs tika daudzas reizes uzstājies arī arzemēs - Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Norvēģijā, Beļģijā, Francijā. Viņš ierakstīja vairākus ierakstus “Bellakord” studijā Rīgā (1930. -tiajos gados). No 1941.gada lidz 1945.gadam bija ieslodzītais koncentrācijas nometnēs Kaizervaldē, Štuthofā, Burgrābenā un Lauenburgā. Viņš tika atbrīvots no Lauenburgas 1945. gada 10. aprīlī, pēc tam nonāca padomju koncentrācijas nometnē Vācijā, no kurienes aizbēga. Pirmo čellu pēc kara viņš saņēma kā dāvanu no G. Pjatigorska.

1948. gada aprīlī viņš pārcēlās uz ASV, 1953. gadā saņēma savienoto valstu pilsonību. Dzīvoja Ņujorkā. Vēlāk viņš pārcēlās uz Dalasu, spēlēja simfoniskajā orķestrī (kā čellists) līdz 1967. gadam un vienlaikus bija profesors - pasniedzējs Sauternas institūtā. No 1970.gada līdz 1980.gadam viņš pasniedza Bajloras universitātē. 1980. gadā viņš atgriezās Dalasā. Kļuva pazīstams kā ļoti autoritatīvs skolotājs. Viņa studentu vidū bijuši L. Harrells, R. Kirsbaums, D. Šarps, K. Dvoraks, K. Adkins. Viņa instruments bija Goffrier 1729.gadā meistarots čells, ar to viņš veicis daudzus ierakstus Odeonā un dažadās ASV studijās. Viņš mīlēja zīmēt, zināja 9 valodas (vācu, latviešu, krievu, angļu, franču, itāļu, poļu, jidišu, ivritu). Viņš daudz strādājis un par sevi teicis: „Esmu muzikas holiķis.“

Literatūra: Сег. веч.:1932,10.08; 1935. –Rīts 114; Dallas Times; Gerald Sunday. 1979., January,14; Dallas Morning News. 1988., November.

lv/dzivesstasti/а/aronsons_levs_zaharovics.txt · Labota: 2022/11/08 18:19 (ārpussistēmas labojums)