Strādnieku teātris — ebreju teātris Rīgā (1922–1934). Par pedagogiem šeit strādāja M. Gors un M. Bernšteins, kuru radošā sadraudzība un mēģinājumi bija interesanti un auglīgi. Par teātra mākslinieku strādāja pieredzējušais, ar labu reputāciju I. Šermans. Viņu raksturo kā akadēmisma pretinieku, nelgotiņu, taču spilgtu mākslinieku. Par režisoriem teātrī strādāja latviešu aktrise O. Bormane un J. Jurovskis. Atsevišķiem izrādēm tika piesaistīti citi iestudētāji. Trupes kodolu veidoja Beilins, Surics, Garfunkels, Sandlers, Kušnirs, Gumarinsons, Pevzners, Lisagors.\
No Strādnieku teātra izrādēm vislielāko interesi izrādīja izrāde «Hasidim» («Hasīdi») pēc ebreju dramaturga A. Vevjorkas (1887–1935) darba, kas publiku iepazīstināja ar izcilo aktieri un režisoru R. Zaslavski. J. Jurovskis teātrī iestudēja izrādi pēc Šoloma Aleiehema romāna «Klīstošās zvaigznes» M. Razumna inscenējumā.\
Nozīmīga O. Bormanes iestudēšana Strādnieku teātrī bija «1905. gads» pēc A. Upīša romāna «Robežnieki». Izrādē piedalījās autors. No citām teātra izrādēm jāatzīmē izrāde «Šap» («Fabrika»), iestudēta 1932. gada decembrī pēc pazīstamā dzejnieka un dramaturga (jidišā) H. Leivikas (1888–1962) lugas, sarakstītas 1927. gadā. Nozīmīga iestudēšana bija arī izrāde pēc dzejnieka, prozaiķa, dramaturga (jidišā) M. Kušnirova (1890–1949) lugas «Hirša Lekkerts». Autors, Svētā Jura ordeņa kavalieris, savu darbu veltīja revolucionāram H. Lekkertam (1879–1902), kurš 1902. gada vasarā šāva uz Viļņas gubernatoru fon Vālu protestā pret 28 arestēto Pirmā maija demonstrācijas dalībnieku pēramo (22 ebreji, 6 poļi). Šāviens antisemītam fon Vālam, pēc kura rīkojuma tika veikta eksekūcija, tika uztverts kā ebreju cieņas aizstāvības akts. Taču H. Lekkertam tas izmaksāja dzīvību. Viena no «Hirša Lekkerta» izrādēm tika dota par labu bezdarbniekiem (1932. gada 26. decembrī).\
Ebreju Strādnieku teātris daudz aizguva no latviešu Strādnieku teātra pieredzes. Abu teātru māksliniekiem izveidojās draudzīgas attiecības ar O. Bormani, L. Šmitu, E. Zili, G. Vazdiksu u.c.\
Ebreju Strādnieku teātrī tika iestudēti fragmenti no J. Raiņa lugas «Ģirts Vilks», viencēliena luga R. Blaumaņa „Pēc 1-mā mītiņa“, tika rīkots J. Rainin veltīts vakars u.tml.\
Taču teātra mūžs nebija ilgs. Pēc K. Ulmaņa apvērsuma visi kreisā virziena radošie kolektīvi 1935. gadā tika slēgti.