Poalej Cion — kreisi cionistiska partija. Šīs organizācijas loma kreisajā cionistiskajā kustībā bija ļoti nozīmīga. No tās izauga gandrīz visas strādnieku cionistiskās organizācijas un kustības. Tā kā, dibinot šo partiju, tajā bija daudz aktīvu bundistu un citu strāvojumu pārstāvju, PC nebija vienprātības daudzos jautājumos. Tas neapgāja arī Latviju.\
Rīgā PC sāka darbu jau 1919. gada rudenī uz B. Borohova kluba bāzes. 1919. gada septembra otrajā pusē Borohova klubā notika Ebreju sociāldemokrātiskās strādnieku partijas PC (ESSDP PC) kopsapulce, kurā tika izveidota komiteja, kas paziņoja par partijas locekļu pārreģistrāciju. Tolaik Latvijas PC skaitīja septiņas organizācijas. 1920.–1921. gadā poalejcionistu rindas papildinājās no šķelšanās partijā «Ceirej Cion». Taču partija nebija vienota, to plēsa frakciju cīņa. 1922. gadā Latvijas komunistiskās partijas (LKP) Ebreju sekcijas II Vienlatvijas konferencē tika atzīmēts, ka «…Poalej Cion rindās iezīmējas trīs strāvojumi: labais — Kominternes nosacījumu pretinieks, nestabilais centrs, kreisie — beznosacījuma iestāšanās sekcijā atbalstītāji»; partijas CC kreisais spārns, kā norādīts dokumentā, «veido soc. dem. Poalej Cion spārnu». Ir zināms, ka PC nodaļa 1920. gadu sākumā bija arī Tukumā. Taču aktivitāte to neatšķīra. Pilsētas ebreju kopienas padomē no šīs organizācijas ietilpa Dedinskis. Viņš un dr. Berners bija partijas III Vienlatvijas konferences delegāti. Pēc apvērsuma abi tika arestēti un pēc atbrīvošanas aizbrauca uz Palestīnu. \
1919.–1920. gadā saistībā ar PC Rīgā tiek minēta arī vēl viena partija — Apvienotā sociālistiskā strādnieku partija (OESRP; Farejnigte (Apvienotā). \
OESRP bija anticionistiska. OESRP partiju identificēja arī ar Ebreju komunistisko partiju (EKP). OESRP un PC intereses ne vienmēr sakrita, taču vairākkārt tika mēģināts apvienot Apvienoto ebreju sociālistisko (EKP) strādnieku partiju ar PC. Iespējams, M. Šacs-Anina ietekmē PC vadība piedāvāja OESRP (Apvienotajai) koordinēt darbu, kas satrauca Ebreju sekciju Centrālo biroju (CB) un stimulēja ebreju sekcijas darbu PC kreisā spārna iegūšanā. \
Spriežot pēc dokumentiem, cionistiskajās organizācijās komunistiskā partija saskatīja nopietnus pretiniekus. Turklāt galveno pretinieku 1920. gadu sākumā kreisie saskatīja tieši PC locekļos, CK sēdē (1922. g.) tika konstatēts: «īpaši akūti stāv jautājums un notiek asa cīņa attiecībā pret P-C». Ebreju sekcijas CB un CK pārstāvja sēdē (1922. gada 9. martā) tika izvirzīts jautājums par krievvalodas krājuma izdošanu ebreju un krievu jaunatnei, kurā plānots publicēt vairāk nekā 10 materiālus ar kreiso radikāļu pretinieku atmaskošanu, starp kuriem tika minēti poalejcionisms, sīkā buržuāzija un buržuāziskais cionisms. Un vēl: «2. numurā „Jaunatnes Patiesība“ <…> [ievietots raksts] „Mūsu pretinieki ebreju jaunatnes vidū“ (galvenokārt P-C)». Izmantojot jucekli PC locekļu vidū, CB ebreju sekcijas 1922. gada martā veica vēl «…soļus cīņā pret Poalej Cion». Acīmredzot šie soļi bija sekmīgi, jo 1922. gada novembra sākumā ebreju sekcijas locekļi konstatēja, ka ar PC partiju tagad rēķināties nevajag: tur palikuši tikai buržuāziski dēlēni, daļa no kuriem aizgājuši, nobijušies no vajāšanām; tiem palicis tikai divas organizācijas no septiņām. \
Taču PC partija Latvijā pazuda no politiskā horizonta ne tikai un ne tik daudz ebreju sekcijas un citu kritiķu pūliņu rezultātā. Vietējā PC nebija vienotības, organizatoriski partija bija vāja. Tas ļāva atšķirt no tās kreisāk noskaņotos locekļus. Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, vismaz daļas PC locekļu un Farejnigte locekļu apvienošanās notika Arbeterheima (Strādnieku nama) dibināšanas rezultātā. Šī kultūras un izglītojošā organizācija, kuras darbu vadīja komfrakcija, tika izveidota kā vienots kultūras darbības centrs starp ebreju iedzīvotājiem Rīgā ar apspriedes lēmumu, kurā piedalījās Bundas, Apvienotās ebreju sociālistiskās partijas (Farejnigte), Ebreju sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Poalej Cion, B. Borohova un «Karmela» klubu pārstāvji, kā arī Ebreju demokrātiskā skolotāju savienība. Tajā ieplūda PC, Borohova kluba, Farejnigte un citu organizāciju kreisie elementi, un, visticamāk, tieši tas kļuva par vienu no galvenajiem PC partijas aiziešanas no politiskās arēnas iemesliem. M. Bobe ziņo: bija kreisie PC, kas stāvēja tuvu komunistiem, starp kuriem vadošo lomu spēlēja M. Šacs-Anins. To apliecina dokumenti: daži PC locekļi papildināja pagrīdes KPL rindas. Piemēram, vienā no dokumentiem tiek ziņots, ka komunistiskās partijas loceklis «Krells Jākovs Ruvimovičs no 1922.–1925. bija Poalej-cionistiskajā organizācijā» (1936. gada aprīlis)». \
Tie PC locekļi, kuri nepiekrita Arbeterheima ideoloģijai, pievienojās Latvijas kreisajiem cionistiem — «Ceirej Cion» vai cionistiem-sociālistiem (presē minēti arī ar saīsinājumu C.S.). Uz to norāda arī tas apstāklis, ka arī starptautiskā mērogā 1925. gadā cionisti-sociālisti (C.S.) apvienojās ar PC sociāldemokrātisko spārnu (pēc tā šķiršanās no kustības prokomunistiskās frakcijas). \
Kreisajos jidiša laikrakstos un citos avotos PC kā vietējā politiskā organizācija netiek minēta, sākot ar 1924. gada otro pusi. Taču, iespējams, tā Latvijā darbojās līdz 1925. gadam. Par to liecina iepriekš minētais J. R. Krela uzturēšanās fakts šajā organizācijā 1922.–1925. gadā, kā arī cits fakts, par kuru tika ziņots «Segodnjā» — 1925. gada septembra beigās Latvijas Universitātes ebreju studentu biedrībā PC Centrālā biroja loceklis Adlers uzstājās ar lekciju «Sociālisms un cionisms». \
Sacītais ļauj izdarīt secinājumu, ka PC partija Latvijā nebaudīja lielu ietekmi un neatstāja dziļas pēdas cionistiskajā kustībā.