Ebreju jaunatnes Josifa Trumpeldora vārdā nacionālā kultūras-sporta savienība Latvijā (Ebreju jaunatnes Latvijā „Josifa Trumpeļdora„ vārdā nacionālā kulturālā-sporta savienība). Reģistrēta 1924. gada 20. augustā (Valdības Vēstnesis 1924.09.02., nr. 198.).

1924. gada 7. novembrī paziņots par nodaļu izveidi Ventspilī, Jelgavā, Ludzā.

1925. gada 17. februārī paziņots par nodaļas izveidi Liepājā.

1925. gada 26. maijā paziņots par nodaļas izveidi Dagdā.

Ar Sabiedrisko lietu ministra lēmumu 1938. gada 11. martā biedrība pārreģistrēta ar jaunu nosaukumu „Ebreju nacionālā biedrība Trumpeldors“ (Ebreju nacionālā biedrība „Trumpeldor„).

1925. gada 21. septembrī paziņots par nodaļas izveidi Talsos.

1926. gada 15. janvārī paziņots par nodaļas izveidi Daugavpilī.

1926. gada 12. novembrī paziņots par nodaļas izveidi Bauskā.

1927. gada 22. jūlijā paziņots par nodaļu izveidi Varakļānos, Kārsavā.

1927. gada 10. oktobrī paziņots par nodaļu izveidi Tukumā, Aizputē, Rēzeknē.

1928. gada 13. augustā paziņots par nodaļas izveidi Vīlānos.

1929. gada 12. jūnijā paziņots par nodaļu izveidi Kuldīgā, Kandavā, Krustpilī, Zilupē.

1929. gada 31. decembrī paziņots par nodaļas izveidi Sabilē.\

Biedrība pasludināja ideju audzināt Latvijas ebreju pilsoņus valstiskā nacionālā garā. Tā 1935. gada 15. maijā 150 biedri ar biedrības karogiem un 5 bundzinieki piedalījās tautas manifestācijā par godu prezidentam K. Ulmanim Mežaparkā Rīgā.\

Tā kā biedrības galvenais mērķis bija pasludināts ebreju valsts atjaunošanas ideja, galvenā uzmanība biedru audzināšanā tika veltīta nacionāli tikumiskajam, patriotiskajam garam, ivrita apguvei, disciplīnas ieaudzināšanai, fiziskajam darbam, jaunatnes apmācībai dažādos amatos, lauksaimniecībā, jūrniecībā.

Biedrība sastāvēja no jaunatnes nodaļas „BETAR“ un vispārīgās daļas „Hacohar„.

Rīgā biedrība atradās Kungu ielā 28, dz. 13. Pēc 1940. gada 1. maija — Kungu ielā 3, dz. 2. Jaunatnes nodaļa „Betar“ atradās Kr. Valdemāra ielā 57/59, no 1940. gada maija biedrība atradās Pulkveža Brieža ielā 3, dz. 2.

Biedrība saņēma līdzekļus no ziedojumiem, vienreizējiem biedru maksājumiem, ieņēmumiem no koncertiem, lekcijām, sabiedriskiem pasākumiem. Biedrībai 1940. gada sākumā piederēja 10 govis, 2 zirgi, aitas un vistas. Lielākā daļa naudas aizgāja īrei, lauksaimniecības inventāra iegādei, biedru pārtikai. Savas darbības gados biedrība materiāli atbalstīja savu biedru nosūtīšanu apgūt lauksaimniecības pamatus dažādos Latvijas rajonos: Stokos, Ropažos, Baldones muižā „Bezzemnieki„, Cēsīs, Bebrenē, Dubenu muižā, Skaistkalnē, Indrīcā, Subatē. 1937./1938. gadā Vangažos tika rīkota vasaras lauksaimniecības nometne Latvijas un Igaunijas biedrību locekļiem (300–350 cilvēki). Biedrība arī palīdzēja zvejnieku grupai Ventspilī, jūrnieku grupai uz buras kuģa „Theodor Hercl“, fabrikas darbiniekiem un amatniekiem Rīgā, Ventspilī, Jelgavā, Liepājā.

Biedrība vāca līdzekļus, rīkoja loterijas, lai savāktu līdzekļus biedru atbalstam, kas apguva lauksaimniecību, kā arī palīdzībai tiem, kas devās uz Palestīnu.

Periodiski tika rīkoti teātra un sporta izrādījumi ar obligātu ebreju nacionālo deju un dziesmu izpildīšanu oriģinālvalodā, tika rīkoti skautiskas aktivitātes, slēpošana. Tika lasītas atklātas lekcijas par ebrejtautas vēsturi, cionismu, lauksaimniecību, organizēti ivrita, ģeogrāfijas, vēstures kursi.

Biedrība aktīvi sadarbojās ar ārvalstu nodaļām Josifa Trumpeldora vārdā nosauktajā Pasaules jaunatnes savienībā. Īpaši aktīva sarakste notika ar Sionistiskās jaunatnes savienību, kas vadīja ebreju skautu savienību Harbiņā (Ķīnā, pārstāvji — Pāvels Pinskis, kurš 1929. gadā devās mācīties uz Kanādu, G. Mordohovičs, L. Kotovičs). Arhīva lietās saglabājušās daudzas vēstules par cionisma un revizionisma teorijas iespējamo apvienošanu, biedrības darbības organizēšanu, nepieciešamās literatūras nosūtīšanu, iespējamo dalību ebreju vienību izveidē un darbā Palestīnas apsardzībā pie angļu garnizona.

1938. gadā biedrība mēģināja iegūt Sabiedrisko lietu ministrijas atļauju periodiskā izdevuma „Der Moment„ par nacionālo audzināšanu izdošanai, taču tas netika atļauts.

1939. gadā biedrība tika pārreģistrēta.

Rīga — 280 biedri, 620 līdzjutēji, priekšsēdētājs Solomons Levenbergs.

Jelgava — 24 biedri, 48 līdzjutēji, priekšsēdētājs Hermanis Levenbergs.

Talsi — 15 biedri, 25 līdzjutēji, priekšsēdētājs Mendels Jakobsons.

Dagda — 20 biedri, 38 līdzjutēji, priekšsēdētājs Iciks Hanins.

Balvi — 15 biedri, 32 līdzjutēji, priekšsēdētājs Elja Frids.

Kuldīga — 39 biedri, 33 līdzjutēji, priekšsēdētājs Hirša Abramovičs.

Baltinava — 14 biedri, 19 līdzjutēji, priekšsēdētājs Gizels Šeftels.

Viļaka — 18 biedri, 45 līdzjutēji, priekšsēdētājs Icaks Elperiņš.

Daugavpils — 100 biedri, 269 līdzjutēji, priekšsēdētājs Solomons Levitāns.

Ludza — 35 biedri, 59 līdzjutēji, priekšsēdētājs Boruhs Jelzons.

Bauska — 20 biedri, 14 līdzjutēji, priekšsēdētājs Josifs Mekus.

Rēzekne — 25 biedri, 34 līdzjutēji, priekšsēdētājs Berka Geranis.

Ventspils — 20 biedri, 30 līdzjutēji, priekšsēdētājs Izoks Talbergs.

Aizpute — 15 biedri, 24 līdzjutēji, priekšsēdētājs Akiva Foss.

Tukums — priekšsēdētājs Makss Lenhofs.

Liepāja — 40 biedri, 60 līdzjutēji, priekšsēdētājs Perecs Berkovičs.

Dažādos gados valdes locekļi un aktīvie dalībnieki bija — Isaijs (Šāja) Tols, Mozus Joelsons, Dāvids Vorgaftiks, doktors Geršons Viktors Goldbergs, advokāts Lev Sverdlins, Marks Vaintrobs, Jehohonons Halperins, Dāvids Vorgaftiks, Solomons Levenbergs, Solomons Feigins, Arons Sorkins, Mozus Bodnja, Leibs Šifs, Girša Padva, Abrams Josifs Čackīns, Arons Sorkins, Izraēls Vainers, Lazars Livšins, Jēkabs Gurevičs, Benions Trainins, Abrams Lats, Elehonons Halperins, Leons Icigzons, Solomons Feigins, Honons Temko, Venjamins Cukermans, Venjamins Vildikāns, Ruvins Berlins, Girša Zilbermans, Josifs Markusevičs. \

Arhīva avots: LVVA, Fonds 1536, apraksts 11, lietas 235, lpp. 1779, 2015, 2286; Fonds 2017, apraksts 1, lietas 2, 18, 34, 72; Fonds 3724, apraksts 1, lieta 8414.