Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Ebreju buržuāzisko nacionālistu „lieta"

Ebreju buržuāzisko nacionālistu „lieta„ — antiebreju akcija, ko 1961. gadā uzsāka Latvijas komunistiskie funkcionāri. Tās iegansts bija

vairāku Rīgas ebreju inteliģences pārstāvju tikšanās ar

M. Kāganu, kurš 1938. gadā emigrējis no Latvijas uz Franciju. Bijušais

Akadēmiskā savienības biedrs, ieradies darīšanās Maskavā, 1961. gada septembrī ar

padomju varas atļauju ieradās Rīgā, lai apmeklētu savas jaunības vietas. Rīgā bijušie Akadēmiskās savienības aktīvisti V. Alpērovičs, B. Berkovičs, I. Brods, E. Vasermans, V. Grodzinski, R. Dobrina, G. Rapoports, Z. Ferbers, I. Čurilovs, kā arī V. Alpēroviča ģimenes locekļi un dažu ieradušos

sievas (kopā 19 cilvēki) vienu vakaru tikās ar viņu

V. Alpēroviča dzīvoklī. Dažas dienas pēc tikšanās sākās izmeklēšana par tās

apstākļiem — izsaukumi un pratināšanas, ko noslēdza bargi represīvi

pasākumi pret tikšanās dalībniekiem. Viņiem tika inkriminēta „tikšanās ar

no Francijas ierašanās aģentu nolūkā atjaunot kontaktus ar bijušajiem

buržuāziski nacionālistiskās organizācijas dalībniekiem“. Sākotnēji „lietu„

pārzināja KGB, bet pēc tam, saprazdams, ka nav iespējams sagatavot reālus

apsūdzību punktus par antisovjetisko darbību, „izmeklēšanu“ savās rokās pārņēma

personīgi LKP CK partijas kontroles komisijas priekšsēdētājs R. Ķīsis, jo daudzas

tikšanās dalībnieki bija PSKP biedri. Nepalīdzēja ne viņu nopelni, ne vēsturnieku

atzinums, ka Akadēmiskā savienība bija savam laikam progresīva organizācija.

R. Ķīsis un viņam pārāk stāvošais LKP CK pirmais sekretārs

A. Pelše vēlējās atskaitīties Maskavas priekšniecībai par bijušo ebreju

buržuāzisko nacionālistu grupas atklāšanu. Šī formulējums vēlāk tika

ierakstīts LKP CK biroja īpašajā lēmumā. Visi tikšanās dalībnieki — PSKP biedri saņēma stingrus sodus, bet divi — V. Alpērovičs un I. Vasermans tika izslēgti no partijas, kas praktiski nozīmēja atlaišanu no darba.

Ar pazemināšanu amatā vai atlaišanu no darba nobeidzās šī lieta arī vairākiem

citiem tikšanās dalībniekiem.

Lit.: Šteimanis I. Latvijas ebreju vēsture. Daugavpils, 1995. 177.–178. lpp.\ I. Brods