Zorins Mihails (īst. uzv. Simhovičs) (25.06.1916, Kremenčuka, Poltavas apgabals Ukrainā – ?,?) –žurnālists, rakstnieks. Piedzima maiznieka konditora ģimenē. 1931. gadā pabeidza vidusskolu Staļino (Doņeckā), strādāja metalurģiskajā rūpnīcā, nodarbojās ar pašizglītošanos rūpnīcas kultūras nama “Strādājošo autoru kabinetā” Juzovkā. Strādāja par ārštata korespondentu rūpnīcas lieltirāžas laikrakstā “Molodoj rabočij”, bibliotekāru, arhīvistu, linotipistu, teātra mākslinieka palīgu. Līdz Otrajam pasaules karam bija Ziemeļkaukāza laikrakstu korespondents, pēc tam Donbasa avīzē “Rutchenkovskij gigant” šahtā Nr.17–17 bis. Pēc A. Novikova-Priboja ieteikuma 1936. gadā publicēja stāstu “Dēls” žurnālā “Ļiteraturnij Donbas”.
Otrā pasaules kara laikā vadīja nodaļas “Uz sarkanarmieša durkļa” un “Dienvidurālieši frontē” Dienvidurālu kara apgabala armijas laikrakstā. Pēc kara strādāja par laikrakstu un Vissavienības žurnālu korespondentu. 1951. gadā pārcēlās uz Latviju, dzīvoja Mellužos un Rīgā. 1952. gadā mācījās Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas pilsētas komitejas Marksisma-ļeņinisma vakara universitātē. Strādāja par laikraksta “Ļiteraturnaja gazeta” korespondentu Baltijas republikās. Latvijas PSR Rakstnieku savienības biedrs (1959). Sadarbojās ar laikrakstu “Rīgas Balss”, sarakstījis krievu valodā romānus un stāstus, vairāki no tiem publicēti Rīgā un tulkoti latviešu valodā. Atstājis atmiņas par Rīgā dzīvojošo krievu rakstnieku Nikolaju Zadornovu (grāmata “Vēstures ceļā”, 1960), rakstījis par latviešu rakstniekiem Andreju Upīti, Jāni Sudrabkalnu, Annu Saksi, Elīnu Zālīti, igauņu rakstnieku Juhanu Smūlu, Viktoru Šklovski, Vsevolodu Ivanovu, Mihailu Svetlovu un citiem PSRS rakstniekiem.
Brāļi – rentgenoloģijas doktors Simhovičs Zalmans, cirka mākslinieks un lāču dresētājs Simhovičs Iļja (pseidonīms Leonīds Dubrovskis), sieva – literāte, tulkotāja no jidiša valodas krievu valodā Šuļkina Ida. Kopā ar dzīvesbiedri Zorins sarakstījis romānu par Latvijas jaunajiem strādniekiem “Diena aust agri” (1958, 1961, 1963), romānu par latviešu strēlnieku un PSRS valsts darbinieku Eduardu Prāmnieku “Liesmojošā lāpa” (1965).
Literatūra: Bērsons I. Padomju Latvijas rakstnieki. Rīga: Liesma, 1976. 628.–630. lpp.; Зорин М. Идут часы, и дни, и годы Лампе моей не гаснуть: Литературные портреты. Воспоминания. Размышления. Рига: Лиесма, 1976, с. 481–502; Зорин М. Депортация готовилась. Лехаим. 2001. № 8 (112).
Darbi: День наступает рано. Рига, 1958; Тропы разведчика: [Герой Советского Союза В. Ф. Калишин]. М., 1960; Дороги истории: о творчестве Н. П. Задорнова. Рига: Латгосиздат, 1960; Солдатские дороги. Пенза, 1962. Мечтаю о Пскове… Рига: Лиесма, 1970; Лампе моей не гаснуть: Литературные портреты. Воспоминания. Размышления. Рига: Лиесма, 1976; Донецкий мальчик. М., 1980; Все, что суждено. Рига: Лиесма, 1986.
T. Šora