Zisers Jakovs (09.01.1925, Rīga – ?,?) – jurists. Zisera tēvs bija strādnieks mežsaimniecības un ādas apstrādes rūpniecības fabrikās un brīvajā laikā uzstājās uz vietējā ebreju teātra skatuves. Zisera māte vadīja mājsaimniecību, piedalījās sezonas darbos un audzināja 3 bērnus. 1938. gadā Zisers pabeidza Rīgas pamatskolu. Sakarā ar ģimenes smago materiālo stāvokli 13 gadu vecumā Zisers tika atdots par mācekli ādas izstrādājumu veikalā, kur strādāja līdz Latvijas padomju okupācijai. 1941. gadā sāka strādāt par virpotāja mācekli 464. rūpnīcā. Vienlaikus apmeklēja strādnieku jaunatnes vakarskolu un pabeidza 7. klasi. Rīgas pilsētas komjaunatnes komiteja viņu nosūtīja uz Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Rīgas Padomju un partijas skolu.

1941. gadā Zisers kopā ar ģimeni pārcēlās uz Kuibiševu (Samāru), kur strādāja evakuētajā 464. rūpnīcā. Pēc atlaišanas sakarā ar rūpnīcas reorganizāciju sāka strādāt par virpotāju Sakaru tautas komisariāta apgabala pārvaldes transporta kantorī. 1941. gada beigās tika mobilizēts darbam automobiļu rūpniecības 18. rūpnīcā. Izgāja vajadzīgo apmācību un 1942.–1944. gadā strādāja par virpotāju. Tika ievēlēts par ceha komjaunatnes pirmorganizācijas sekretāru.

Ar Komunistiskās partijas Kuibiševas apgabala komitejas lēmumu 1944. gadā tika pārcelts darbā PSRS Valsts drošības tautas komisariāta (NKGB) Kuibiševas apgabala orgānos. Strādāja apgabala pārvaldē par speciālā dienesta staršinu. 1946. gadā tika pārcelts uz Latvijas PSR Valsts drošības ministriju. 1946. gada rudenī uzrakstīja raportu par atvaļināšanos sakarā ar mācībām. Tika uzņemts Rīgas Juridiskās skolas vakara nodaļā, vienlaikus līdz 1948. gadam strādāja par Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) slepenās daļas priekšnieku. 1948. gadā tika pieņemts darbā tautas izmeklētāja amatā un nosūtīts uz Gulbenes apriņķa prokuratūru. 1948. gada septembrī tika ieskaitīts Rīgas Juridiskās skolas dienas nodaļas 2. kursā, kuru pabeidza 1949. gadā un tika norīkots LPSR Advokātu kolēģijas prezidija rīcībā. Tika pieņemts darbā par stažieri. 1949. gadā sāka strādāt par advokātu Rīgas 2. juridiskajā konsultācijā (1949–1950).

1950. gadā tika iecelts par Rēzeknes juridiskās konsultācijas vadītāju. Veica lielu sabiedriskā darba apjomu. Tika ievēlēts par prokuratūras, tiesas un juridiskās konsultācijas darbinieku partijas pirmorganizācijas sekretāru, iestāžu darbinieku arodbiedrības Rēzeknes pilsētas komitejas locekli, bija Tiesību zinātņu tautas universitātes dekāns. Vairākas reizes saņēma apbalvojumus no Advokātu kolēģijas prezidija un Zinību biedrības. Apbalvots ar medaļu “Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945”

Juridiskās konsultācijas vadīšanas laikā Zisers “bija nepietekami prasīgs pret padotajiem advokātiem. Sakarā ar to darba vietā notika juridiskās konsultācijas advokātu darba disciplīnas pārkāpumi. … Zisers nenodrošināja juridiskās konsultācijas advokātu lietišķās un biedriskas savstarpējās attiecības, pieļāva nevienmērīgu aizstāvības lietu sadali advokātiem”(no raksturojuma, ko 1965. gada 2. aprīlī parakstījis LPSR Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētājs P. Kļaviņš).

1964. gadā Zisers tika atlaists no darba sakarā ar partijas disciplinārlietas ierosināšanu un ierosināto krimināllietu: Zisers tika notiesāts pēc KPFSR Kriminālkodeksa 169. panta 1. daļas (sistemātiska izspiešana). Pēc Kriminālprocesa kodeksa 5. panta un Kriminālkodeksa 5. panta tika atbrīvots no soda izciešanas. 1965. gadā Zisers tika izslēgts no Advokātu kolēģijas.

Laulībā ar Kameņecku J. piedzima dēls Zisers Aleksandrs (1950).

VĻKJS (komjaunatnes) biedrs 1940.–1949. gadā. VKP(b) (komunistiskās partijas) biedrs no 1951. gada, izslēgts 1964. gadā par “ļaunprātīgu varas izmantošanu, izspiešanu un negodīgumu”.

A. Normana

Zisere (Kameņecka J. (…) – sieva
Zisers Aleksandrs (1950) – dēls