Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsLajevskis
VārdsJosifs
Tēva vārdsUzieļevičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena13
birth_placeOrela

Šī ir veca dokumenta versija!


Zilberbergs Ābrams (1922)

Personas dati
UzvārdsZilberbergs
VārdsĀbrams
Dzimšanas gads1922
Dzimšanas mēnesis9
Dzimšanas diena12
birth_placePodvoločinska

Zilberbergs Ābrams (12.09.1922, Podvoločinska, Tarnopoles vaivadija (Polija) –?,?) – grāmatvedis. Zilberberga Marka (1882, Tarnopoles apgabals, Austrongārija – 1943, Ternopiļa) un Zilberbergas (Helleres) Rebekas (1882, Tarnopoles apgabals – 1940, Ternopiļa, Ukrainas PSR) dēls. 1928. gadā pabeidza Tarnopoles Poļu ģimnāziju un līdz 1930. gadam pelnīja iztiku ar privātstundu pasniegšanu. 1930. gadā iestājās Brno Universitātītes Arhitektūras fakultātē un līdz 1933. gadam dzīvoja Čehoslovākijā. 1933.–1939. gadā bija rasētājs emaljēto izstrādājumu uzņēmumā Belsko (Polijā). 1940. gadā Zilberbergs pārcēlās uz Ternopiļu un strādāja par vecāko grāmatvedi apgabala krājkasu pārvaldē. 1941. gadā tika iesaukts Sarkanajā armijā un iestājās kara sanitāro instruktoru kursos. 1941. gadā sanitārais instruktors 836. rezerves strēlnieku pulkā. 1941.–1946. gadā 537-1. ierindas kolonnas rakstvedis, finanšu daļas vecākais grāmatvedis. Pēc demobilizācijas 1946. gadā pārcēlās uz Rīgu. 1946.–1952. gadā vecākais grāmatvedis Baltijas naftas rūpniecības trestā. 1952.–1953. gadā revidents invalidu kooperatīvā. 1953.–1962. gadā viesnīcas “Rīga” tehniskās uzraudzības vecākais grāmatvedis. 1963.–1967. gadā Rīgas kinostudijas dispečers, administrators, sagādes daļas priekšnieks.. 1967.–1971. gadā Starprepublikāniskās kinoamatieru filmu studijas grāmatvedis. Kopš 1971. gada pensionārs. Apbalvots ar medaļām “Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945”. Holokaustā gāja bojā Zilberberga tēvs un māsas Zilberberga Zisele (1914, Tarnopoles apgabals, Austroungārija – 1943, Ternopiļa, Ukrainas PSR) un Zilberberga Faņa (1920, Tarnopoles vaivadija – 1941, Ternopiļa) un pirmā sieva Zilberberga (Šumana) Ciļa (1911, Tarnopoles apgabals – 1941, Ternopiļa). Otrajā laulībā ar Zilberbergu (Rotbarti) Mihlu (1919, Jēkabpils – ?,?) piedzima dēls Zilberbergs Iļja Marks (1947, Rīga). 1972. gadā Zilberbergs pēc sievas brāļa Rotbarta Ichāka (1910, Jēkabpils – ?,?) uzaicinājuma saņēma atļauju emigrācijai] uz Izraēlu ielūguma . Turpmāk dzīvoja Od-Ašaronā un strādāja par grāmatvedi.

A. Normana

Zilberberga (Šumana) Ciļa (1911, Tarnopole – 1941, Ternopiļa) – pirmā sieva
Zilberberga (Rotbarta) Mihla (1919, Jēkabpils – ?,?) – otrā sieva
Zilberbergs Iļja Marks (1947, Rīga) – dēls
Zilberbergs Marks (1882, Tarnopoles apgabals – 1943, Ternopiļa) – tēvs
Zilberberga (Hellere) Rebeka (1882, Tarnopoles apgabals – 1940, Ternopiļa) – māte
Zilberbergs Zisele (1914, Tarnopoles apgabals – 1943, Ternopiļa) – māsa
Zilberberga Faņa (1920, Tarnopoles vaivadija – 1941, Ternopiļa) – māsa
Rotbarts Ichāks (1910, Jēkabpils – ?,?) – sievas brālis