Žitlovskis Haims (1865, Ušači, Vitebskas guberņa — 1943, Kalgari, Kanāda), publicists, sociālistiskā autonomisma teorētiķis un pārliecināts jidišists. Izglītota un dziļi reliģioza tirgotāja dēls. Apmeklēja heideru, mājās mācījās krievu valodu un laicīgās zinātnes. Mācījies Vitebskas ģimnāzijā, kur 1878. g. sadraudzējās ar S. Anski, kura ietekmē aizrāvās ar narodņičestvu un 1882. g. atstāja dzimtās mājas un mācības, lai «ietu tautā». Taču drīz vien M. Liļenbluma rakstu ietekmē Žitlovskis nonāca pie lēmuma apvienot dalību krievu revolucionārajā kustībā ar cīņu par ebreju tautas tiesībām.

1892. g. Žitlovskis ieguva filozofijas doktora grādu Bernes universitātē. Tajā pašā gadā Žitlovskis narodņiku izdevniecībā Londonā publicēja krievu valodā brošūru «Ebrejs ebrejiem», kurā aicināja ebreju inteliģenci atgriezties pie savas tautas. Žitlovskis šajā brošūrā apgalvoja, ka ebrejiem nepieciešamas nevis pilsoniskas, bet nacionālas tiesības, jo viņi ir patstāvīga tauta; ka ebreju ekonomiskās dzīves parazītisko raksturu var izārstēt ar ebreju lauksaimniecības kooperatīvu veidošanu; ka ebreju strādnieku šķira var kļūt par ebreju sociālistiskās kustības attīstības balstu un ebrejiem jāpiedalās vissvarīgkrievijas revolucionārajā cīņā.

Pēc Kišiņevas pogroma 1903. g. Žitlovskis sāka noliekties uz teritoriālismu pusi. Joprojām noraidot cionismu, saglabājot sakarus ar eseriem un sadarbojoties ar Sociālistisko Ebreju Strādnieku Partiju, Žitlovskis turpināja meklēt sintēzi starp internacionālo sociālismu un nacionālajām kultūras un sabiedriskās dzīves formām. 1904. g. Žitlovskis tika deleģēts eseru no ASV propagandai un līdzekļu vākšanai. 1908. g. vadīja Černivcu konferenci par jidiša valodu, pēc kā uz visiem laikiem apmetās Ņujorkā, kur izdeva ikmēneša izdevumu «Dos Naje Lebn» (1908.—13.), sadarbojās ar «Tog» un citiem periodiskajiem izdevumiem, veltot savu publicistiku ebreju dzīves sociālistiskās iekārtas un jidiša valodas propagandai.

1936. g. Žitlovskis nacistu uzvaras Vācijā ietekmē ieņēma draudzīgu nostāju attiecībā uz Padomju Savienību, bet ebreju apmetnēs Birobidžanā saskatīja savas idejas par nacionālās attīstības brīvību daudznacionālā sociālistiskā valstī iemiesojumu.

Ar savām esejām un publicistiskajiem uzstāšanos Žitlovskis būtiski bagātināja jidiša valodas zinātniski-filozofisko leksiku un veicināja tās attīstību. Žitlovska arhīvs un bibliotēka, saskaņā ar viņa testamentu, nonāca IVO (Ņujorka).