Zaidins Elijahu (1916, Rīga – 1999, Jeruzāleme) – cionistu pagrīdes aktīvists Padomju Savienībā, represētais cionists. Dzimis cionistu kustības dalībnieku ģimenē. Beidzis ebreju reliģisko sākumskolu heder metukanu. Skolas gados iestājās kreisi cionistiskajā jaunatnes organizācijā “Hašomer Haсair” (Jaunie sargi). Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas Padomju Savienībā darbojās pagrīdes apstākļos. Vācu-padomju kara sākumā paspēja evakuēties no Rīgas uz Ivanovas apgabalu, kur 1941. gada augustā tika iesaukts Sarkanajā armijā un aizsūtīts uz Latviešu divīziju. Kopš 1941. gada decembra atradās frontē, piedalījās kaujā pie Maskavas. 1942. gadā tika smagi ievainots un demobilizēts.

1945. gada sākumā atgriezās Rīgā. Zaidins bija viens no pagrīdes organizācijas Briha vadītājiem Latvijā, kuras darbībai pateicoties simtiem Latvijas ebreju varēja nelegāli pāriet PSRS-Polijas robežu un pārcelties uz Izraēlas zemi. 1946. gada jūnijā Zaidinu arestēja padomju valsts drošības dienesti un oktobrī notiesāja uz pieciem gadiem cietumā. Pēc tam viņu pārveda uz Maskavu, kur tika uzsākta jauna izmeklēšana, kuras laikā viņš tika spīdzināts. 1948. gadā NKVD sevišķā apspriede piesprieda Zaidinam astoņus gadus ieslodzījumā un trīs gadus izsūtījumā. Ieslodzījumā atradās Pečerlagā Ziemeļurālos, izsūtījumā Salehardā Rietumsibīrijā. 1957. gadā tika atbrīvots.

1972. gadā Zaidins kopā ar ģimeni repatriējas uz Izraēlu. Strādāja celtniecības kompānijā “Solel bone”.