Edeikins Josifs Jakovlevičs (06.09.1927, Rīga) — pasniedzējs. Edeikina Jakova (1890, Sabile — 1942) un Edeikinas Meri (1897, Liepāja) dēls. 1935. g. E. iestājās Rīgas pilsētas ebreju pamatskolas 1. klasē. 1941. g. E. tika izsūtīts no Latvijas kā liela fabrikanta dēls: E. tēvam piederēja velosipēdu fabrika «Latvella» ar gada apgrozījumu 1 600 000 latu un kura izmantoja 200 algotu strādnieku darbaspēku, viņam arī piederēja liels nekustamais īpašums. Par piederību cionistu organizācijām «Keren Hajesod» un «Keren Kajemet» E. tēvs tika nošauts 1942. g. 1941.—43. g. E. ģimene dzīvoja Rabočijas c. Kargasokas raj. Tomskas apg., kur E. strādāja kolhozā «Boevik». 1947. g. E. beidza Kargasokas vidusskolu. 1947.—48. g. — preču zinātāja mācekls Kargasokas zivju kooperatīvā. 1949. g. E. tika arestēts un tiesāts pēc RPFSR Kriminālkodeksa 58.-10. panta 1. daļas Kargasokas pilsētā Tomskas apg., piespriežot 10 gadus brīvības atņemšanas. 1955. g. E. tika atbrīvots no nometnēm un pārcēlās uz Tomsku: spriedums tika atcelts, noņemot sodāmību. 1956. g. beidzis grāmatvedības skolu Tomskā, 1957. g. iestājās Tomskas Valsts universitātē. 1957. g. E. atgriezās Rīgā un 1961. g. beidza Latvijas Valsts universitāti, iegūstot vēsturnieka, vidusskolas pasniedzēja specialitāti. 1961.—71. g. — skolotājs: GPTU Nr. 26 un 5, Jūrmalas 8-gadīgajā vidusskolā Nr. 3, Siguldas vidusskolā Nr. 2 un Rīgas maiņu vidusskolā Nr. 2. Laulībā ar Edeikinu (Lazeri) Esteri (1927, Jelgava) piedzima meita Edeikina Faina (1962, Rīga). 1971. g. E. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu pēc māsas, Solomones (Edeikinas) Rozlinas (1920, Berlīne), kura 1939. g. emigrēja uz Palestīnu, uzaicinājuma. 70. gados strādāja par bibliotekāru Telavivā.

A. Normans

Edeikina (Lazere) Estere (1927, Jelgava) — sieva
Edeikina Faina (1962, Rīga) — meita
Edeikins Jakovs (1890, Sabile — 1942) — tēvs
Edeikina Meri (1897, Liepāja) — māte
Solomone (Edeikina) Rozlina (1920, Berlīne) — māsa
Heifeca (Edeikina) Salomeja (1923, Berlīne) — māsa
Edeikins Leons (1927, Rīga) — brālis