Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsLajevskis
VārdsJosifs
Tēva vārdsUzieļevičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena13
birth_placeOrela

Šī ir veca dokumenta versija!


Jankelovičs Ārons Saulovičs (1895)

Personas dati
UzvārdsJankelovičs
VārdsĀrons
Tēva vārdsSaulovičs
Dzimšanas gads1895
Dzimšanas mēnesis11
Dzimšanas diena18
birth_placeJaunaglona

Jankelovičs Ārons Saulovičs (18.11.1895, Jaunaglona) — grāmatvedis. 1913. gadā absolvēja ģimnāziju un sāka strādāt kokapstrādes firmā „Šatenšteins un Blūmbergs“ Liepājā. 1915. gadā tika aizvests uz Vāciju kā civils karagūsteknis; pēc atbrīvošanas 1916. gadā atgriezās Latvijā. 1913.—40. gadā — grāmatvedis firmās „Blūmšteins un Rozovskis“ un „Baltic Corporation“ Liepājā un Rīgā. 1940.—41. gadā — vecākais grāmatvedis Rīgas Restorānu trestā. 1941. gadā Ja. tika ieslodzīts Rīgas geto un nosūtīts piespiedu darbiem: līdz 1941. gada novembrim izvadāja mēbeles no pamestajiem ebreju dzīvokļiem uz noliktavu, kas atradās Ļeņina un Sarkanarmijas ielu stūrī. 1941. gada 30. novembrī tika pārvests uz Mazo Rīgas geto. Ja. ģimenes locekļi — māte, Jankeloviča (dz. Kotlere) Estere (…, Birzai pilsēta, Lietuva — 1941); māsa, Hazene (dz. Janekloviča) Nese (1900, Jaunaglona — 1941); brālis, Jankelovičs Josifs (1903, Jaunaglona — 1941); Ja. sieva un pieci bērni — palika lielajā geto un tika nogalināti Rumbulā. Palika dzīva tikai Ja. meita, Aloni (dz. Jankeloviča) Leja (1925, Aizpute): viņai izdevās izlēkt no automašīnas, kurā uz nošaušanu veda ebrejus no Rīgas geto. (Vēlāk viņa tika nodarbināta piespiedu darbos VEF rūpnīcā, bet 1944. gadā nosūtīta uz Poliju. Pēc atbrīvošanas 1945. gadā Ja. meita, uzskatot, ka visi ģimenes locekļi gājuši bojā Holokaustā, izbrauca uz Palestīnu.) Pēc tam Ja. tika nodarbināts ar nošauto ebreju mantas pārvadāšanu uz noliktavu Rīgas Pionieru pilī (tagad — Prezidenta pils). Vēlāk pārcelts uz darbiem Rīgas preču stacijā, no kuras Ja. izdevās aizbēgt. Līdz Latvijas atbrīvošanai 1944. gadā Ja. slēpās Rīgā latviešu ģimenē. 1944.—51. gadā — LPSR Celulozes un papīra rūpniecības Galvenās pārvaldes finanšu daļas priekšnieks. 1951.—55. gadā — „Latbumtresta“ galvenā grāmatveža vietnieks finanšu jautājumos. 1956.—59. gadā — grāmatvedis „Līgatnes“ papīra fabrikā. No 1959. gada — pensionārs. 1964. gadā Ja. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, lai atkalapvienotos ar meitu un brāli un māsu, Jankeloviču Pinhasu un Vitkevičs (dz. Jankeloviča) Pninu, kas 20. gados emigrēja uz Palestīnu.

A. Normane

Aloni (dz. Jankeloviča) Leja (1925, Aizpute) — meita
Jankeloviča (dz. Kotlere) Estere (…, Birzai pilsēta, Lietuva — 1941) — māte
Jankelovičs Sauls (… — 1918) — tēvs
Hazene (dz. Janekloviča) Nese (1900, Jaunaglona — 1941) — māsa
Jankelovičs Josifs (1903, Jaunaglona — 1941) — brālis
Jankelovičs Pinhas (…) — brālis
Vitkevičs (dz. Jankeloviča) Pnina (…) — māsa