Vainraihs Makss (1894, Kuldīga — 1969) – zinātnieks, lingvists, rakstnieks. Mācījies krievu un vācu skolās. Beidzis Sanktpēterburgas universitāti. 1923. g. ieguva doktora grādu Mārburgas universitātē, Vācijā. Disertācija veltīta jidiša valodas dialektu vēsturei un izplatībai. 1923. g. publicēja savu pirmo grāmatu jidišā «Pakāpieni», sagatavotu uz disertācijas materiāliem.

20. gadu vidū pārcēlās uz Viļņu, kur dzīvoja viņa sievas Reginas vecāki (kuras tēvs doktors Cemahs Šabads reiz bija K. Čukovska Doktora Aibolita prototips). V. dzīvoklī darbojās pirmā IVO (Ebreju Pētniecības institūta) štāba mītne pēc tā dibināšanas Berlīnē 1925. g. V. vadīja IVO pētniecisko darbu un mācību centru, nostiprināja zinātnisko pamatu ne tikai lingvistikai, bet arī literatūrai un folklorai, ebreju vēsturei, ekonomikai un socioloģijai, psiholoģijai, filozofijai un izglītībai. 1939.—40. g. V. kopā ar ģimeni pārcēlās uz Ņujorku, kurp drīz tika pārcelta IVO štāba mītne. 1940.—50. g. V. bija IVO zinātniskais direktors Ņujorkā. Pasniedza Sitijas koledžā, kļuva par pirmo jidiša valodas profesoru.

Daudzu publikāciju autors, līdzautors un redaktors akadēmiskajā žurnālā «IVO Lapas» («IVO-bleter») un citos IVO zinātniskos izdevumos, populārajā žurnālā «Jidiša Valoda» («Yidishe shprakh»), vecākajā ebreju avīzē jidišā «Forverts» un angļu valodas žurnālos.

Pamatojoties uz savāktajām un izpētītajām trīssimt jauno poļu ebreju autobiogrāfijām, V. uzrakstīja sociāli-psiholoģisko pētījumu «Ceļš uz mūsu jaunatni» (1935). Darbā «Hitlera profesori» V. asi nosodīja vācu zinātniekus, kas sadarbojās ar nacistiem un piedalījās ebreju genocīdā. Grāmata iznāca jidišā (1947) un angļu valodā (1946), pārizdota Jēlas universitātē 1999. g. V. galvenais darbs bija «Jidiša valodas vēsture: jēdzieni, fakti, metodes», izdots jidišā 1973. g., angļu valodā — 1980. g., kur tiek aplūkoti visi jidiša rašanās aspekti VIII—IX gs.

Dēls Uriels (1926-1967) — grāmatu «Jidišs koledžai» un «Mūsdienu jidiša-angļu un angļu-jidiša vārdnīca» autors.

Sast.: Brods