Vovsi Mirons (Meers) Semjonovičs (1897, Krāslava, Dvinskas apriņķis, Vitebskas guberņa — 1960, Maskava), terapeits. PSRS AMZ akadēmiķis (1948). Beidzis Maskavas universitātes Medicīnas Fakultāti (1919); 1919.—22. g. dienēja par ārstu Sarkanajā Armijā. No 1922. g. — 1. MGU Fakultātes Terapeitiskajā Klīnikā, Medicīnas-Bioloģijas Institūta vec. zinātnieks. No 1934. g. S. P. Botkina vārdā nosauktās Slimnīcas Terapeitiskās Nodaļas pārzinis, uz kuras bāzes tika izveidota Centrālā Ārstu Pilnveides Institūta Terapijas Katedra, kuru vadīja līdz 1938. g., no 1938. g. līdz mūža beigām vadīja tā paša institūta 2. Terapeitisko Katedru. 1941.—47. g. Sarkanās Armijas galvenais terapeits. 1952. g. tika arestēts un atradās ieslodzījumā t.s. «ārstu lietas» sakarā, 1953. g. atbrīvots, rehabilitēts.

Galvenie zinātniskie darbi par nieru, plaušu, sirds, aknu fizioloģiju un patoloģiju, asinsrites sistēmas slimībām u.c.; izstrādāja militārās lauka terapijas pamatnostādnes. Piedāvāja pneimonijas serumterapiju (1934). KPFSR Nopelniem Bagātais Zinātnes Darbinieks (1943); medicīnas dienesta ģenerālmajors (1943).

Sast.: Nefrīti un nefrozes, M., 1955 (kopā ar G. F. Blagmanu); Urīnceļu sistēmas slimības, M., 1960; Klīniskās lekcijas: (Sirds un asinsvadu slimības). M., 1961.