Vorobeičiks Ārons (1895 — 1941), dzejnieks, literatūrzinātnieks. 1920. g. strādāja par ebreju literatūras pasniedzēju Rīgas Tautas universitātē, aktīvi piedalījās Baltijas kultūras dzīvē. 20. gadu sākumā pasniedza ebreju literatūru vispirms Harkovā, tad Odesas Ebreju Pedagoģijas Tehnikumā, bet pirms 2. pasaules kara — Odesas Pedagoģiskajā institūtā, vadīja M. Moihera-Sforima vārdā nosauktā Ebreju Literatūras Muzeja zinātnisko daļu un fondu Odesā. V. publicēja vietējos, republikāniskajos un centrālajos avīzēs un žurnālos pētījumus par M. Moihera-Sforima, Šolema-Aleihema, I. I. Lipecka dzīvi un daiļradi, balstoties uz viņa atrastajiem nezināmajiem materiāliem. 30. gadu vidū piedalījās M. Moihera-Sforima darbu pilnā akadēmiskā izdevuma sagatavošanā. 1941. g. devās tautas milicijā. Vairāku bērnu grāmatu autors: «Stāsti bērniem» (1925), «Kāpēc un cik ilgi» (1926), «Sniegpārsliņas-māsiņas» (1927), kā arī pētījumu «No Mendeles Moihera-Sforima mantojuma», «Šolems-Aleihems un cenzūra» u.c. autors.