Veinbergs Adolfs Dāvids (1908 — 1985) dzimis 1908. g. 4. jūnijā Odesā, bankas darbinieka ģimenē. Tēvs — Markuss, māte — Vite Reizele (dzim. Rabinoviča). No 1917. g. dzīvoja Harkovā.

1921. g. ieradās Rīgā. No 1922. g. dzīvoja Daugavpilī. Pēc Daugavpils Pilsētas Ebreju Vidusskolās beigšanas 1926. g. sāka studēt tiesības LU, beidza 1930. g. 30. gados darbojās cionistu organizācijā «Histadrut Hacionit». No 1931. g. 14. janvāra zvērināta advokāta D. Eljaševa palīgs Rīgā. 1931.—32. g. izpildīja obligāto militāro dienestu Latvijas Armijā, dienēja 5. Cēsu Kājnieku Pulkā. 1938. g. 21. decembrī zvērināts advokāts Daugavpilī, no 1939. g. 26. maija Skrīveros, no jūlija arī Jaunjelgavā, no 1940. g. 24. janvāra Rīgā.

Padomju Okupācijas laikā, 1941. g. 24. februārī izslēgts no Advokātu Kolēģijas, strādāja par juriskonsultu Dzelzceļa Pārvaldē un LPSR Arodbiedrību Centrālajā Padomē. 1941. g. vasarā evakuējās uz Krieviju. 1941.—42. g. dienēja Sarkanajā Armijā. 1943.—49. g. strādāja LPSR un PSRS Arodbiedrību Pārvaldē. No 1945. g. PSRS Komunistiskās partijas biedrs. No 1949. g. zinātnieks LPSR Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas Institūtā. No 1953. g. strādāja LPSR Tautsaimniecības Padomē, Plānošanas un Algu Nodaļas priekšnieka vietnieks. No 1964. g. RPI Ražošanas Vadības un Darba Zinātniskās Organizācijas Katedras vadītājs, no 1969. g. arī Darba Zinātniskās Organizācijas Psihofizioloģijas Pamatproblēmu Laboratorijas vadītājs. 1967. g. ieguva ekonomikas zinātņu doktora grādu, no 1968. g. profesors. Miris 1985. g. 18. februārī. Apglabāts Rīgas Jaunajos Ebreju Kapos.

1936. g. apprecējās ar Sofiju Šeinkeri (dzimusi 1915. g. 10. martā), 2007. g. dzīvo Rīgā. Meitas Helēna (dzimusi 1937. g. 7. decembrī), Marija (dzimusi 1947. g. 9. jūlijā), dēls Grigorijs (dzimis 1941. g. 17. jūlijā, Dr. habil. ķīm.).

Ebreju studentu korporācijas «Hehaver» filistrs.

Sast.: «Ļaunprātīgs bankrots». Rīga, 1936; «Strādnieku šķiras grimšana nabadzībā buržuāziskajā Latvijā». Rīga, 1950; «Darba zinātniskās organizācijas sociālie pamati». Rīga, 1968.

LA 525-526