Barkagane (dz. Vainšteina) Ida Moisejevna (02.07.1926, Minska) — kopētāja, rēķinvede, veikala nodaļas vadītāja, konstruktore-rasētāja, tehniķe, mehāniķe-konstruktore. Tēvs – Vainšteins Mozuss Romanovičs (1895—?), optometrists remontdarbnīcā „Darbs“; māte — Vainšteina Jevgeņija Abramovna (1897—?), mājsaimniece. Sākoties Otrajam pasaules karam, evakuējās uz Alatiru, Čuvāšu ASSR. No 1943. gada 1. janvāra līdz 15. novembrim strādāja par kopētāju uzņēmumā „Arsenāls Nr. 5“. 1943. gadā pārcēlās uz Sarānskas pilsētu (Mordovijas ASSR). Tur no 1943. gada 18. decembra līdz 1945. gada 16. augustam strādāja par kopētāju militārajā bāzē Nr. 62. 1945. gadā pārcēlās uz Rīgu. No 1945. gada 25. septembra līdz 1948. gada 25. februārim strādāja par rēķinvedi, veikala Nr. 3 nodaļas vadītāju Rīgas Gorpromtorgas. 1947. gadā apprecējās ar Borisu Šļomoviču Barkaganu. 1949. gadā piedzima dēls Semjons. No 1950. gada 3. novembra līdz 1955. gada 1. janvārim strādāja par konstruktori-rasētāju, pēc tam par tehniķi remontdarbnīcā Nr. 29. 1953. gadā šķīrās no vīra. No 1957. gada 17. septembra strādāja par mehāniķi-konstruktori PSRS Jūras flotes ministrijas Iekārtu ražošanas un montāžas pārvaldē. 1962. gada 23. janvārī apprecējās ar Abramu-Leonu Oziasovičs Štrobahu (1915—?), Polijas Tautas Republikas pilsoni, kurš 1962. gada 20. septembrī izbrauca uz Poliju. Pēc vīra uzaicinājuma mēģināja ar dēlu izbraukt uz pastāvīgu dzīvi Varšavā, lai atjaunotu ģimeni.