Vateris Jurijs (20.08.1917, Rīga — ?) – ārsts, Evas Vateres brālis. Mācījies ebreju skolā «Ezra», no 1931. g. — 4. ģimnāzijā ar sociāldemokrātisku ievirzi. Aktīvi piedalījās Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku Partijas jaunatnes organizācijas («Strādnieku Jaunatne») darbībā, kas vēlāk apvienojās ar komunistu jaunatnes organizāciju Latvijas Strādnieku Jaunatnes Savienībā. 1936. g., izcili nokārtojot iestājeksāmenus, iestājās Latvijas universitātes Medicīnas Fakultātē. 1939. g. tika mobilizēts Latvijas Armijā. 1940. g. pēc Latvijas pievienošanas Padomju Savienībai tika iecelts par Latvijas Tautas Armijas tautas komisāru. Līdz kara sākumam paguva beigt 4. kursu. Ar kara sākumu kopā ar komunistiem un komjauniešiem kājām atstāja Rīgu Pleskavas virzienā. Brīvprātīgi devās armijā, bija 201. Latvijas Strēlnieku Divīzijas 220. Artilērijas Pulka feldšeris. Piedalījās kaujās pie Maskavas. 1942. g. 14. janvārī divīziju pārcēla pie Starajas Russas. Par sešu ievainoto izglābšanu no kaujas lauka tika apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni. Pēc trīs mēnešu uzturēšanās hospitālī Gorkijā devās uz Gorohovecas nometnēm, kur 8. jūnijā satika māsu Evu. 1942. g. 1. septembrī devās frontē. Tika iecelts par artilērijas pulka štāba baterijas komisāru. 1943. g. vasarā, pateicoties vācu valodas zināšanām, tika nosūtīts uz 1. Ukrainas frontes Politpārvaldi par vec. instruktoru-literātu. 1944. g. februārī atradās Korsunas-Ševčenkovskas katlā ar skaņas iekārtu. Divreiz ievainots Ukrainas Šenderovkas ciemā, turpināja vest nevienlīdzīgu cīņu, nonāca vācu fašistu gūstā un tika nogalināts. Vietā, kur tika pakārts viņa ķermenis, pēc kara uzcēla obelisku. Frontes Politpārvaldes priekšnieks ģenerālis Šatilo iesniedza V. pēcnāves PSRS Varoņa titula piešķiršanai, taču titulu nepiešķīra. Tika apbalvots ar Ļeņina ordeni.

Avoti: Pirmais raksts par Ju. Vateri Maksa Šaca-Anina publicēts avīzē «Eiņikeit» (jidišā) 1944. g. februārī; Vulfsons Mavriks. Kartes uz galda. Rīga, 1999; Zilmanovičs D. Ja tici rītausmai. Rīga, 1964; Sokolova Ingrīda. Cik jauni mēs bijām. Rīga, 1969.

BV