Valks Eli (Eliahu) (20.08.1944, Buinskas pilsēta, Tatārijas APSR) – žurnālists, diplomāts, cionistu un sabiedriskais darbinieks. Dzimis evakuācijas gados ģimenē, kur tika ievērotas ebreju tradīcijas, saziņas valoda bija jidišs. Vectēvs bija melameds, ebreju pamatskolas skolotājs. Māte dzimusi Rēzeknē, tēvs — Kārsavā. Tēva brāļi no 30. gadiem dzīvoja Erec-Israēlā. Māte, Ļubova Grigorjevna, apmēram četrus gadus pavadīja Erec-Israēlā, taču 1937. g. atgriezās Latvijā, labi apguva ivritu.
1945. g. 1. maijā ģimene atgriezās Latvijā un apmetās Rīgā. V. mācījies dažādās Rīgas skolās, beidzis vidējo izglītību 11. vakara skolā. Jau 1957. g. Ļubova Grigorjevna Valka pirmo reizi iesniedza dokumentus izbraukšanai uz Izraēlu sev un trim dēliem (tēvs miris 1950. g.), taču saņēma atteikumu. 1962. g. V. sekmīgi nokārtoja iestājeksāmenus Rīgas Medicīnas institūtā, taču netika uzņemts, jo tika uzskatīts par «neuzticamu» — ģimene bija «atteikumā». Iestājās Minskas universitātes Bioloģijas Fakultātē. 1969. g. pirms diplomdarba aizstāvēšanas pameta universitāti, jo atkal tika iesniegti dokumenti repatriācijai.
Uz Izraēlu V. kopā ar sievu un meitu ieradās 1971. g. pēc 14 atteikuma gadiem, apmetās Jeruzalemē. 1972.—73. g. studēja bioķīmiju Jeruzalemes Ebreju Universitātes Medicīnas Pamatzinātņu Fakultātē, 1972.—74. g. strādāja bioķīmijas laboratorijā. 1976. g. Telavivā beidza gadu ilgo kursu «Ebreju sabiedrība pasaulē», ko organizēja Pasaules Ebreju Kongress. No 1972. g. strādāja krievu redakcijā radio «Kol Israēl» («Izraēlas Balss») par ziņu nodaļas redaktoru. 1972.—78. g. piedalījās vairākos Izraēlas valdības un Ebreju Aģentūras «Sohnut» projektos, kas bija vērsti uz cīņu par padomju ebreju tiesībām repatriēties uz Izraēlu. 1979.—81. g. strādāja Ņujorkā Pasaules Kongresā padomju ebreju aizstāvībai, kur vadīja padomju ebreju izpētes nodaļu. 1984.—90. g. — «Liškat Ha-Kešer» (Sakaru Biroja) darbinieks pie Izraēlas valdības vadītāja Ministrijas, ko sauc arī par «Nativ». Šī organizācija koordinēja cīņu par Padomju Savienības ebreju tiesībām izbraukt uz Izraēlu. Pēdējos gados vadīja «Nativ» informācijas nodaļu. 1990.—92. g. strādāja diplomātiskajā misijā Maskavā un citās pilsētās, tostarp Rīgā. Izsniedza vīzas repatriācijai un organizēja dažādus seminārus. 1993.—96. g. bija pirmais Izraēlas vēstnieks Baltkrievijas valstī. No 1996. g. decembra līdz 2000. g. — «Nativ» propagandas nodaļas priekšnieks, sāka izdot internetā žurnālu «Israēla šodien», vairākus informatīvos biļetenus. No 2001. g. līdz mūsdienām — Ebreju Kopienu Izpētes Biedrības ģenerāldirektors, kas izdeva grāmatas «Alijas Bibliotēka» un izdeva «Saīsināto Ebreju Enciklopēdiju».
No 1962. g. V. — aktīvs cionistu pagrīdes dalībnieks. Atteikuma periodā uzturēja sakarus ar Izraēlas vēstniecību Maskavā, ar lielu risku saņēma materiālus un piedalījās to tiražēšanā. Veda uz Minsku pagrīdes materiālus: L. Jurisa romānu «Eksoduss», pārrakstītu uz mašīnrakstītāja, aicinājumu «Tava valoda» u.c. Ar arestēšanas risku meklēja domubiedrus, kuri vēlāk kļuva par Minskas ebreju kustības līderiem. Maskavā, cionistu grupu pārstāvju tikšanās laikā 1969. g. 16.—17. augustā, kur tika pieņemts lēmums izveidot Vissavienības cionistu koordinācijas komiteju, V. pārstāvēja Rīgu. Parakstīja daudzas petīcijas un vēstules starptautisko organizāciju un padomju valsts vadītājiem par tiesībām izbraukt.
Ierodoties Izraēlā, V. iesaistījās aktīvā sabiedriskajā darbā. 1971. g. veica skaidrojošo darbu ASV par Cionas ieslodzīto stāvokli un nepieciešamību cīnīties par padomju ebreju tiesībām uz aliju. 1975.—76. g. bija aktīvs Visizraēlas Padomju Savienības Izceļotāju Apvienības darbinieks, vadīja apvienības Jeruzalemes nodaļu. 1999.—2005. g. — žurnāla «Ha-Uma» («Tauta») redkolēģijas loceklis pie «Z. Žabotinska Vārdā Nosauktās Kopienas». Kļūstot par Latvijas un Igaunijas izceļotāju apvienības biedru, 1999. g. V. tika ievēlēts par apvienības priekšsēdētāja vietnieku, bet 2006. g. jūnijā — par tās priekšsēdētāju. No 2001. g. sāka organizēt ikgadējus braucienus no Izraēlas uz Latviju ar moto «Saknes un atmiņa». Pēc V. iniciatīvas no 2001. g. biedrība regulāri izdod biļetenu «Ecleinu» («Pie mums»). V. nodarbojas ar Latvijas ebreju vēstures izpēti, jo īpaši Katastrofas periodu. No 2004. g. ir Jad Vašema Sabiedriskās Komitejas loceklis «Pasaules Taisnīgo» titula piešķiršanai.
Batija Vāldmane