Valdšteins Abrams Hiršovičs (1.11.1899, Auce, Latvija — 1969, Rīga) – zinātnieks, ķīmijas inženieris. Dzimis pulksteņu meistara Valdšteina Hirša-Haima (1863, Jēkabpils — 1935, Rīga) un mājsaimnieces Valdšteines (Kānas) Hajas-Gitas (1870, Sabile, Latvija — 1956, Rīga) ģimenē. Līdz 13 gadu vecumam mācījies pie privātiem skolotājiem Aucē, tad — Liepājā, Činka komercskolā (1915). Tajā pašā gadā kopā ar vecākiem tika izsūtīts uz Krieviju, Ribinskas pilsētu, kur beidza komercskolu (1917). Atgriežoties Latvijā, iestājās Augstskolas Ķīmijas Fakultātē, šodien — Rīgas Politehniskais institūts (1918), aizbrauca uz Maskavu, kur mācījās Maskavas Militāri-Inženieru Kursu Mīnu-Spridzināšanas Nodaļā (1919). Piedalījās kaujās ar Judeniču pie Petrogradas, piedalījās gājienā pret baltpoļiem (1920.—21. g.), nonāca vācu nometnē «Aris», aizbēga uz Lietuvu, no kurienes tika izvests uz Rīgu. 1922. g. iestājās Latvijas Valsts universitātē, kuru beidza 1926. g. Sāka organizēt ķīmisku darbnīcu vīnskābes ražošanai (1927). Strādāja pie citronskābes iegūšanas no lopbarības melases, tālab vienā no savas dzīvokļa istabām iekārtoja ķīmijas laboratoriju, kur izdevās selekcionēt un stabilizēt īpašu pelējuma kultūras Aspergillus niger celmu, kas spēj rūgšanā pārveidot citronskābi. 1940. g. LPSR Pārtikas Rūpniecības Ministrija uzdeva viņam organizēt citronskābes rūpniecisko ražošanu no melases pēc viņa izstrādātās tehnoloģijas. Tika evakuēts uz Tavdas pilsētu, Sverdlovskas apg. (1941), kur visu kara laiku saglabāja un baroja rūgšanas mātes kultūras. Strādāja par vec. zinātnieku Ļeņingradas Saplākšņa Pētniecības Institūta ķīmijas laboratorijā, kur izstrādāja metodes deficīto ķimikāliju aizvietošanai (1942.—44. g.). Pēc LPSR Pārtikas Rūpniecības Ministrijas izsaukuma atgriezās Rīgā, kur strādāja par šīs ministrijas Ražošanas-Tehniskās Nodaļas priekšnieku un vienlaikus nodarbojās ar Citronskābes Rūgšanas Pētniecības Laboratorijas organizēšanu, kurai nodeva saglabātās rūgšanas kultūras. Vadīja Rīgas Citronskābes Izmēģinājuma Rūpnīcas organizēšanu, kura, strādājot ar melasi, kļuva par vienīgo šāda veida uzņēmumu PSRS. Vēlāk, balstoties uz šīs rūpnīcas pieredzi, valstī strādāja vairāki lieli citronskābes ražošanas uzņēmumi.
Strādāja Citronskābes Rūgšanas Pētniecības institūtā (1947.—50. g.), bija Rīgas Ķīmijas-Farmācijas Rūpnīcas Nr. 6 Eksperimentālās Laboratorijas priekšnieks (1950.—59. g.), strādāja CPKB MA (Mehanizācijas un Automatizācijas Centrālajā Projektēšanas-Konstruktoru Birojā) (1959.—66. g.).
Laulībā ar Valdšteini (Vazbucku) Francisku Moisejevnu (1906, Rīga) piedzima meita Valdšteine Evelīna Abramovna (1929, Rīga).
1968. g. lūdza atļauju apciemot brālēnu Jakobsonu Solomonu Maksimoviču, kurš dzīvoja Anglijā un strādāja par ārstu-psihiatru Londonas slimnīcā. Saņēma atteikumu.
N. Voronova
Valdšteins Hiršs-Haims (1863-1935) – tēvs
Valdšteine (Kāna) Haja-Gita (1870-1956) – māte
Valdšteins Makss Hiršovičs (1894, Auce — 1966, Izraēla) – brālis
Valdšteins Nahmons Hiršovičs (1896, Auce — 1961, Rīga) – brālis
Pirjatinska (Valdšteine) Rahile Hiršeevna (1897, Auce) – māsa
Valdšteins Efraims Hiršovičs (1898, Auce — 1960, Izraēla) – brālis
Valdšteins Šmarjogu Grigorjevičs (1907, Auce) – brālis
Ribere (Valdšteine) Soņa Hiršeevna (1910, Auce) – māsa
Jakobsons Solomons Maksimovičs – brālēns
Valdšteine (Vazbucka) Franciska Moisejevna (1906) – sieva
Valdšteine Evelīna Abramovna (1929) – meita