Vainšteins Emīls Abramovičs (1923, Kijeva, Ukraina — 1995) — režisors, Krievijas Nopelniem Bagātais Mākslas Darbinieks (1967). Mācījies A. V. Lunačarska vārdā nosauktajā Valsts Teātra Mākslas institūtā (Kijeva) Aktieru Fakultātē, tad pārcēlās uz Režisoru Fakultāti. Bija Dzeržinska Drāmas Teātra (Gorkijas apg.) un Omskas TJT režisors. No 1954. g. — Daugavpils Krievu Drāmas Teātra galvenais režisors. 1959.—69. g. — Altaja Valsts Drāmas Teātra galvenais režisors un mākslinieciskais vadītājs. Iestudējumu vidū «Stāsts par vienu mīlestību» un «Ceturtais» pēc K. Simonova, «Noziegums un sods» pēc F. Dostojevska, M. Šolohova «Augstā zeme» un «Klusais Donā», A. Arbuzova «Irkutskas stāsts», «Taņa» un «Mājiņa nomalē», V. Rozova «Tradicionālā sapulce», M. Gorkija «Pēdējie». Par izrādi «Pēdējie» tika apbalvots ar Vissavienības Festivāla I pakāpes diplomu, veltītā M. Gorkija dzimšanas 100. gadadienai (1968). Sadarbojās ar Daugavpils ebreju amatieru drāmas kolektīvu. Vadīja Daugavpils Pedagoģiskā institūta drāmas pulciņu. Pēc Daugavpils bija galvenais režisors Barnaulas un Kaļiņingradas apgabala teātros.