Vaingauza Leja Meerovna (1910, Odesa — ?) — celtniecības inženiere. Pēc Odesas Civilās un Komunālās Celtniecības Inženieru institūta beigšanas, 1936.—37. g. — celtniecības inženiere (Kijeva), 1940.—41. g. — celtniecības inženiere «Ukrproekts» (Kijeva), 1942. g. — evakuācijas hospitāļa Nr. 3317 komandante (Abdulino, Kuibiševas apg.), 1943.—46. g. — OKS inženiere rūpnīcā Nr. 62 (Kemerova), 1947.—55. g. — KEC inženiere Rīgas rajonā, 1957.—68. g. — uzskaites inženiere Rīgas «Teplokteloenerģoprojektā». Apbalvota ar medaļu «Par teicamu darbu LTK 1941.—1945. g.». Vīrs Tartakovskis Mihails Lazārevičs (1905, Korsuņa — ?). Meita Zilbermane Bella Mihailovna (dz. 1938, Kijeva). Tēvs Vaingauzs Meirs-Ari Srulevičs (1864, Odesa — 1912, Odesa). Māte Vaingauza (dzim. Ščigole) Golda Eljevna (1868, Zvenigorodka — 1950, Rīga). Brāļi: Vaingauzs Semjons Meerovičs (1902, Odesa — 1966), Vaingauzs Iļja Meerovičs (1893, Odesa — 1942) — krita frontē, Vaingauzs Berls Meerovičs (1897, Odesa — 1926), Vaingauzs Šmuls Meerovičs (1900, Odesa — 1919), Vaingauzs Grigorijs Meerovičs (1907, Odesa — 1963, Odesa). Māsas: Bernšteine Dveira-Ides Meerovna (1895, Odesa — ?), Vaingauza Berta Markovna (1912, Odesa — ?). Māsīca — Rudnicka Sara Josifovna (1900, Odesa — ?) — emigrēja uz Izraēlu (Telaviva).

N. Žuka