Tumarins Boriss (Tumarinsons Benno) (04.04.1910, Rīga — 28.01.1979) — aktieris, režisors, pasniedzējs. Beidzis ebreju ģimnāziju. 1929.—31. g. studēja Mākslas Akadēmijā Rīgā, apmeklēja Mihaila Čehova aktiermeistarības semināru. Vēlāk studēja Berlīnes Mākslas Akadēmijā un apmeklēja Maksa Reinhardta semināru, kurš tajos gados tika uzskatīts par vienu no prestižākajām aktieru skolām. 1932. g. kļuva par jaundibinātā Ebreju Strādnieku Teātra režisoru (Jezusbazņicas iela 3) un iestudēja pirmo izrādi «Cīņa pret haltūru» («Der Kampf dem Schund») pēc R. Štemles lugas, tad arī citas izrādes. Pēc teātra aizliegšanas 1934. g. pārgāja uz Ebreju Minoritātes Teātri (Skolas iela 6) Rīgā, kur spēlēja vairākas sezonas dažādās iestudējumos. Šajos gados strādāja arī kā teātra mākslinieks un kostīmu mākslinieks. Pēdējais T. teātra darbs Rīgā bija piedalīšanās Šolema-Aleihema 80. dzimšanas dienai veltītajā vakarā 1939. g. maijā.

Emigrēja uz ASV 1939. g., ierodoties, mainīja vārdu uz Borisu Tumarinu. 1943. g. pavasarī spēlēja Brodvejas izrādē pēc V. Volfsona lugas «Ģimene». Dienēja ASV armijā 1943.—45. g. Vēlāk līdz mūža galam spēlēja un iestudēja izrādes dažādos Ņujorkas teātros. 1948. g. iestudēja F. G. Lorkas «Asiņaino kāzu» teātrī «Jaunā Skatuve» Lejas Manhetenā, 1951. g. — tā paša autora «Bernardas Albas namu» Nacionālās Teātra Akadēmijas Brodvejas skatuvē. Uzstājās kā aktieris vairākās Brodvejas un ārpusbrodvejas izrādēs, no kurām nozīmīgākās — D. Vasermana «Velna advokāts», Ž. Anuja «Ceļotājs bez bagāžas», B. Brehta «Kaukāza krīta aplis», R. Šova «Cilvēks stikla kabīnē», M. Friša «Bīdermans un dedzinātāji», I. S. Turgeņeva «Mēnesis laukos», Ž. P. Sartra «Aiz aizslēgtām durvīm» un citas. Viņa izpildītā Šeiloka loma V. Šekspīra «Venēcijas tirgotājā» kritiķi pielīdzināja Lorensa Olivjē, Dastina Hofmana, Al Pačīno aktiermeistarībai. 1958. g. uzrakstīja un izdeva lugu-iestudējumus «Brāļi Karamazovi» un «Idiots» pēc F. M. Dostojevska, tajā pašā gadā iestudēja «Brāļus Karamazovus», tā atgriežoties pie režisora darba. Vēlāk iestudēja izrādes «Idiots» (1960), «Venēcijas tirgotājs» (1962), Judžina O'Nīla «Kaislība zem gobām» (1963), V. Šekspīra «Vasaras nakts sapnis». Jau būdams Džuljarda Skolas Drāmas Nodaļas pasniedzējs Aktieru Darbnīcas sastāvā, iestudēja izrādes pēc M. Gorkija «Naktspatversme» (1972), A. P. Čehova «Lācis» (1973), A. Veskera «Virtuve» (1976), A. P. Čehova «Trīs māsas» 1973. un 1975. g. dažādos teātros. Kā aktieris un scenārists 1961.—68. g. piedalījās vairāku kino un televīzijas filmu veidošanā, no kurām vispazīstamākā ir filma «Aizstāvji» («Defenders»), kurā viņš spēlēja Goldfarba lomu.

Par izrādi «Brāļi Karamazovi» tika apbalvots ar prestižo Obi balvu (Obie Award), kā arī balvu par izciliem sasniegumiem ārpusbrodvejas teātros. Nodibināja Aktieru Darbnīcu, pasniedza aktiermeistarību un režiju skolā «Amerikas Teātra Kulises» un Ervina Piskatora Teātra Darbnīcā (Piscator's Dramatic Workshop), no 1968. g. bija pasniedzējs, profesors Džuljarda Skolā.

Brods Ivars