Cilevičs Leonīds Markovičs (Maksovičs) (13.12.1925, Harkova) — filologs, literatūrzinātnieks. Filoloģijas zinātņu doktors (1983), profesors (1986). Otrā pasaules kara gados mācījies militārajā skolā, pēc tam strādājis armijas laikrakstā Ļeņingradā. 1951. gadā absolvēja Ļeņingradas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti. 1952.—94. gadā strādājis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā — krievu un ārzemju literatūras katedras asistents (1952.—54.), vecākais pasniedzējs (1954.—64.), docents (1964.—85.), profesors (1985.—94.), katedras vadītājs. Apbalvots ar medaļu „Par darba varonību“ (1970). Latvijas Ebreju kultūras biedrības Daugavpils nodaļas valdes loceklis. Starpiestāžu tematisko krājumu un grāmatas „Ebreji Daugavpilī. Vēstures apcerējumi“ (Daugavpils, 1993) redaktors. Krievijas Zinātņu akadēmijas Čehova komisijas loceklis. 1993. gadā pārcēlās uz Izraēlu, Hadērā dibināja Lielā Tēvijas kara dalībniekiem veltītu muzeju.

Darbi: Sižets sīkdarba struktūrā. Ļeņingrada, 1960; Galvenajā virzienā. Jautājumi par mūsdienu padomju romana par strādnieku šķiru attīstību. Maskava—Ļeņingrada, 1964; Sižets un ideja. Rīga, 1973; Čehova stāsta sižets. Rīga, 1976; Sižeta izpētes pamati. Rīga, 1990.

Lit.: Daugavpils pedagoģiskā Universitāte. Pētniecība un zinātne 80 gados / Biogrāfisks rādītājs. 1991—2000. Daugavpils, DPU izdevniecība «Saule». 2001. Lpp. 18.

KEE 3, 315

I. Ročko