Tāgers Osips Grigorjevičs (27.1.1911, Rēzekne) — pārvaldnieks. 1928.—31. g. strādāja par stiklinieku Jozelovičas darbnīcā Rēzeknē. No 1931. līdz 1940. g. strādāja par pārdevēju T. tēvam piederošajā veikalā Mezhvidi ciemā, Rēzeknes rajonā. No 1940. līdz 1941. g. strādāja par apgādes aģentu Militāri Celtniecībasdarbu Pārvaldes Nr. 189 Rīgā. LTK sākumā ēka evakuēta uz Pleskavu un drīz vien likvidēta. T. pārcēlās uz Staļinābadu un 1941.—42. g. bija veikala vadītājs Militāri-Celtniecībasdarbu Pārvaldes Nr. 369 Ļeninābadā. 1942. g. tika mobilizēts un strādāja par Centrālā Fronte Hospitāļa Nr. 103 Pārtikasapgādes Priekšnieku (1943.—44.) un 1. Baltkrievijas Fronte Hospitāļa Nr. 0305 (1944.—45.). No 1945. līdz 1947. g. T. strādāja par pārtikas apgādes priekšnieku Hospitālī Nr. 1915 Vācijā. No 1947. līdz 1954. g. strādāja par noliktavas pārzini un iepakošanas ceha priekšnieku Rīgas rūpnīcā «Sarkanais Kvadrāts». No 1955. līdz 1963. g. T. vadīja 1. Rīgas Gorpromtorga veikalu Nr. 49. No 1963. līdz 1972. g. vadīja Rīgas Gorpromtorga komisijas veikalus. No 1973. g. — vecuma pensionārs.

1961. g. T. neklātienē beidza Rīgas Padomju Tirdzniecības Tehnikumu. Apbalvots ar medaļām «Par kaujas nopelniem», «Par uzvaru pār Vāciju», «20 gadi uzvarai LTK 1941.—45. g.», «50 gadi PSRS Bruņotajiem Spēkiem», «V. I. Ļeņina dzimšanas 100. gadadienā», «25 gadi uzvarai LTK 1941.—45. g.».

T. māte, Tāgere Mina (1896 — 1941) un māsa, Tāgere Hasja (1928 — 1941), tika nošautas 1941. g. Rēzeknē. T. brālis, Tāgers Šauls-Natans (1920), bija Vācijas koncentrācijas nometņu ieslodzītais un pēc atbrīvošanas 1945. g. izbrauca uz tagadējo Izraēlas valsts teritoriju.

A. Normans

Tāgere (Rusonike) Sima (1917) — sieva
Kafjanis (Tāgere) Frīda (1915) — māsa
Tāgers Šauls-Natans (1920) — brālis
Tāgere Hasja (1928 — 1941) – māsa
Jankovica (Tāgere) Sofija (1917) — māsa
Butina (Tāgere) Berta (1948) — meita
Tāgere Raisa (1952) – meita
Tāgers Grigorijs (1882 — 1937) — tēvs
Tāgere Mina (1896 — 1941) — māte