Šubs Rafails Ļvovičs (1903, Hersonas guberņa – 1973, Rīga), dzemdību speciālists-ginekologs. Medicīnas zinātņu doktors (1940), profesors (1946). 1927. gadā absolvēja Ļeņingradas Medicīnas zināšanu institūtu. 1927.–41. gadā – ordinators, asistents (no 1932. g.), docents (no 1935. g.) Ļeņingradas Medicīnas-sanitārā-higiēniskā institūta Dzemdību un ginekoloģijas katedrā.
1941.–45. gadā – armijā. 1945.–50. gadā vecākais zinātniskais sadarbinieks, profesors PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas Dzemdību un ginekoloģijas institūtā (Ļeņingrada). 1950.–73. gadā Rīgas Medicīnas institūta Dzemdību un ginekoloģijas katedras vadītājs. Bija viens no pirmajiem PSRS, kas vispusīgi izpētīja vitamīnu, fermentu un mikroelementu nozīmi sieviešu organisma, augļa un jaundzimušā fizioloģijā un patoloģijā. Izstrādāja efektīvu metodi mātes dziedzeru plaisu profilaksei un ārstēšanai barojošām mātēm, trihomonādu invāziju un citu sieviešu iekaisuma slimību ārstēšanai ar vitamīniem un nitrofuraniem, veicināja to ieviešanu dzemdību-ginekoloģiskajā praksē, tostarp grūtniecības un pēcdzemdību periodā. LPSR galvenais dzemdību speciālists-ginekologs, Latvijas un Vissavienības dzemdību speciālistu-ginekologu zinātnisko biedrību valdes loceklis.

Darbi: Vitamīnu nozīme grūtniecēm un barojošām mātēm. Ļeņingrada, 1940; Vitamīnu un nitrofuranu nozīme dzemdniecībā un ginekoloģijā. Maskava, 1961.

KEE 3, 436