Šturmans Grigorijs Isajevičs (1903 — 19.06.1964, Rīga) — LPSR Nopelniem bagāts zinātnes un tehnikas darbinieks, PSRS Valsts prēmijas laureāts. 1920.—1924. gadā mācījies Harkovas tehnoloģiskajā institūtā. 1924.—1930. gadā strādāja par konstruktoru Harkovas Elektromehāniskajā rūpnīcā un par pasniedzēju strādājošās jaunatnes vakara politehnikumā. 1930.—1950. gadā — Harkovas Elektrotehniskā institūta docents, profesors, Elektrisko mašīnu katedras vadītājs, institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. 1950.—1964. gadā — Aviācijas elektrisko mašīnu katedras vadītājs Rīgas Aviācijas skolā un Ļeņina Komjaunatnes vārdā nosauktajā GVF inženieru institūtā, vienlaikus strādājis LPSR Zinātņu akadēmijas Energetikas institūtā. PSKP biedrs no 1957. gada; nozīmīgs zinātnieks elektrotehnikas jomā. Publicējis 76 zinātnisku darbu, izveidojis jaunu virzienu elektromašīnbūvē. G. Šturmana vadībā izstrādāta induktora strāvas elektromotoru teorija un konstrukcija, par ko 1963. gadā viņam piešķirts goda nosaukums „LPSR Nopelniem bagāts zinātnes un tehnikas darbinieks“ un piešķirta PSRS Valsts prēmija. Sešu izgudrojumu autors, personālais pensionārs.

I. Bažula