Šterna Lina Solomonovna (1878, Liepāja, Kurzemes guberņa ― 1968, Maskava) ― fiziologe. Profesore (1917. g.), PSRS ZA akadēmiķe (1939. g.) un PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas akadēmiķe (1944. g.).
Līdz septiņu gadu vecumam audzināta pie vecvecāka-rabīna. 1898.―1903. gadā mācījusies Ženēvas universitātes Medicīnas fakultātē.
No 1904. gada strādāja tur pat Fizioloģiskās ķīmijas katedrā (no 1917. gada ― katedras vadītāja, pirmā sieviete-profesore Ženēvas universitātē).
No 1925. gada dzīvoja PSRS. 1925.―48. gadā vadīja 2. MVU (2. MMI) Fizioloģijas katedru un vienlaikus (1929.―48. g.) bija pati organizētā RSFSR Tautas izglītības komisariāta Fizioloģijas institūta direktore (no 1939. gada ― PSRS ZA pakļautībā). 1929. gadā piedalījās organizēšanā un bija vadītāja (līdz 1938. gadam) Vecuma fizioloģijas nodaļā Mātes un bērna ZPI un Vispārējās fizioloģijas nodaļā VIEM. Pirmā sieviete-akadēmiķe PSRS ZA.
1949. gadā tika arestēta, apsūdzēta kosmopolītismā Ebreju antifašistu komitejas lietā, kuras prezidijā tika ievēlēta 1941. gadā. Līdz 1952. gada jūlijam bez tiesas atradās cietumā. Tiesa Š. piesprieda piecus gadus izsūtījumā Džambulā (Kazahstāna).
Izsūtījumā nostrādājusi gadu un pēc Staļina nāves 1953. gadā atgriezusies Maskavā. 1954.―68. gadā vadīja PSRS ZA Biofizikas institūta Fizioloģijas nodaļu.

Galvenie zinātniskie darbi veltīti cilvēka un dzīvnieku organisma dzīvības darbības ķīmisko un fizioķīmisko pamatu problēmām, kā arī oksidatīvajiem fermentiem. Viena no organisma histohematisko barjeru mācības pamatlicējām, pamatojusi to nozīmi homeostāzes uzturēšanā. 1921. gadā ieteica (kopā ar R. Gotjē) jēdzienu „hematoencefālā barjera“, lai apzīmētu mehānismu, kas selektīvi regulē vielmaiņu starp asinīm un centrālo nervu sistēmu un veic organisma aizsardzības funkciju, par ko 1943. gadā saņēma Staļina prēmiju. Š. darbi par nespecifisko vielmaiņas produktu nozīmi dzīvības darbībā spēlēja svarīgu lomu organisma funkciju humorālās regulācijas problēmas risināšanā. 1947. gadā ieteica efektīvu tuberkulozā meningīta ārstēšanas metodi, ievadot mugurkaula šķidrumā streptomicīnu. Viena no žurnāla „Eksperimentālās bioloģijas un medicīnas biļetens“ dibinātājām un galvenā redaktore (1935.―49. g.).
RSFSR Nopelniem bagāta zinātnes darbiniece (1934. g.).

Darbi: Hematoencefālā barjera. Maskava; Ļeņingrada, 1935. (Kopautors); Orgānu un audu tiešā uzturvielu vide. Fizioloģiskie mehānismi, kas nosaka tās sastāvu un īpašības. Izvēlētie darbi. Maskava, 1960.

KEE

Pēc Emanuila Brojtmana grāmatas „Slavenie ebreji“