Šneersons Josefs-Ickoks (1880, Ļubaviči, Oršas apriņķis, Mogiļevas guberņa – 1950, Ņujorka), rabīns. Š.-D.-B. Šneersona dēls. 1920. gadā vadīja Lubaviču kustību. Organizēja un vadīja nelegālo ebreju reliģiskās izglītības sistēmu.
Izveidoja Lubaviču ješivu tīklu dažādās PSRS pilsētās. 1921. gadā pēc Š. iniciatīvas Varšavā tika izveidota ješiva „Tomhei Tmimim“. No 1924. gada – Ļeņingradā. 1927. gadā tika arestēts un piespriests nāves sods. Drīz tika atbrīvots. 1927.–34. gadā – Latvijā, 1934.–40. gadā – Polijā. No 1940. gada – ASV. Turpinot vadīt Lubaviču kustības darbību Krievijā, izveidoja ebreju reliģiskās izglītības tīklu ASV. Organizēja hasīdu literatūras izdevniecību, kas kļuva par pasaulē lielāko ebreju reliģiskās literatūras izdevniecību. 1948. gadā, pēc Š. iniciatīvas, Izraēlā tika izveidota apmetne Kfar-Habad. Daudzu grāmatu par hasidisma filozofiju autors.

Darbi: Lubaviču rebes memuāri. Ņujorka, 1974; Piezīmes par arestu. Ņujorka, 1980.

KEE 3, 408