Izvēlne

Saturs

Cilvēki
Ebreji, kas dzimuši vai saistīti ar Latviju

Meklēt cilvēkus


Kultūra
Latvijas ebreju kultūras un sabiedriskā dzīve

Ģeogrāfija
Pilsētas un vietas, kur dzīvoja ebreji Latvijā

Personas dati
UzvārdsLajevskis
VārdsJosifs
Tēva vārdsUzieļevičs
Dzimšanas gads1920
Dzimšanas mēnesis12
Dzimšanas diena13
birth_placeOrela

Šī ir veca dokumenta versija!


Šmuškoviča Golda Boruhovna (1914)

Personas dati
UzvārdsŠmuškoviča
VārdsGolda
Tēva vārdsBoruhovna
Dzimšanas gads1914
Dzimšanas mēnesis3
Dzimšanas diena15
birth_placeSkrudaliena
DzimumsF

Šmuškoviča (dz. Šteimane) Golda Boruhovna (15.3.1914, Skrudaliena, Vitebskas guberņa ― ?) ― šuvēja, revolucionārās darbības dalībniece.
Dzimusi šuvēja Boruha Šteimana (1911―1921) ģimenē, pēc viņa nāves Š. ar ģimeni pārcēlās uz Daugavpili pie vecākajiem brāļiem un māsām. No 1928. gada sāka mācekli Matlina darbnīcā, 1929. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja par šuvēju privātajās darbnīcās Gduda, Matrosa, Maņkovas un firmā „Džentlmens“.
Piedalījās revolucionārajā kustībā, izpildīja uzdevumus saistībā ar nelegālas literatūras drukāšanu un izplatīšanu (strādāja ar pseidonīmu „Oļa“).
1934. gadā tika arestēta par komunistisko darbību un notiesāta uz 3 gadiem, taču sods tika samazināts līdz 2 gadiem, jo Š. bija nepilngadīga. Pēc atbrīvošanas no cietuma stājās darbā par šuvēju Ašmana darbnīcā un turpināja piedalīties revolucionārajā kustībā.
1938. gadā apprecējās ar Mihailu Šmuškoviču (1902 ― 1942, Staraja Russa). Nesa pārtikas paciņas politieslodzītajiem, tostarp savam vīram, kurš bija notiesāts uz 4 gadiem katordas darbiem.
1941. gada jūnijā kopā ar meitu Kiru (dz. 1940) tika evakuēta uz Gorkijas apgabalu, bija nodarbināta lauku darbos kolhozā „Ačka“, pēc tam rūpnīcā. Tur Š. satika māsu Belu Mendeleviču (dz. Šteimane) (dz. 1918) un kopā ar viņu pārcēlās uz Uzbekistānu. 1942. gada beigās viņas atrada māsa Nehama Šteimane (dz. 1909), un visi kopā pārcēlās vispirms uz Kirgiziju, pēc tam uz Čeboksāriem.
Pēc kara atgriezās Latvijā un 1945.―54. gadā strādāja par šuvēju kara vienības Nr. 95460 šūšanas-apavu kombinātā, saņēma 3. grupas invaliditāti un līdz 1962. gadam strādāja individuālā šūšanas fabrikā „Rīgas Kooperatore“, pēc tam aizgāja pensijā. 1972. gadā kopā ar meitu plānoja pārcelšanos uz Izraēlu pie māsām B. Mendelevičas un Pesjas Gromanes (dz. 1911).

A. Baranovskis

A. Normane

Šmuškovičs Mihails - partijas biedrs, pēc Padomju varas nodibināšanas Mihails strādāja LPSR Augstākajā tiesā un brīvprātīgi devās armijā no evakuēto darbinieku skaita Gorohovecas pilsētā.
Kritis karā pie Staraja Russas 1942. gadā.

Š. māte, Šteimane (dz. Zuboviča) Gnesa (1879 – 1941), un brālis Šteimans Abrams (1911 – 1941) tika nogalināti pirmajās kara dienās. Māsa Jufita (dz. Šteimane) Nehama (1909 – 1946) nomira Maskavā 1946. gadā. Māsa Kasinska (dz. Šteimane) Doba (1909 – 1969) pēdējos dzīves gadus pavadīja Dānijā un nomira Kopenhāgenā. Brālis Šteimans Simons (1906) 70. gados dzīvoja un strādāja Ziemeļāfrikā. Figotina (dz. Šteimane) Rahile (1904) dzīvoja Maskavā.

Šteimane (dz. Zuboviča) Gnesa (1879 – 1941) – māte
Šteimans Boruhs (1911 – 1921) – tēvs
Šmuškovičs Mihails (1902 – 1942) – vīrs
Šteimans Abrams (1911 – 1941) – brālis
Jufita (dz. Šteimane) Nehama (1909 – 1946) – māsa
Kasinska (dz. Šteimane) Doba (1909 – 1969) – māsa
Figotina (dz. Šteimane) Rahile (1904) – māsa
Mendeleviča (dz. Šteimane) Bela (1918) – māsa
Gromane (dz. Šteimane) Pesja (1911) – māsa
Šteimans Simons (1906) – brālis
Šmuškoviča Kira (1940) – meita