Šmulovičs Mozus Cemahovičs (8.06.1916, Gorkijs — ?, ?) — skārdnieks. 1927. gadā pabeidza 4 klases skolā Bauskā. 1930.—38. gadā skārdnieka mācekls privātajā darbnīcā. 1938.—39. gadā dienēja Latvijas armijā 1. zenītartilērijas pulkā kā ierindnieks (Daugavpils). 1939.—41. gadā skārdnieks privātajā darbnīcā (Rīga).
1941.—46. gadā karoja 92., 121. rezerves, 357. rezerves un 123. gvardes šautņu pulku sastāvā.
Pēc demobilizācijas atgriezās Rīgā, kur strādāja par skārdnieku. 1946.—49. gadā — apbedīšanas pakalpojumu kantorī; 1949.—50. gadā — trestā „Mjasomolmašs“; 1950.—51. gadā — celtniecības artelī „Tehnika“; 1951. gadā — Rīgas Staļina rajona rūpniecības kombinātā; 1951.—52. gadā — celtniecības kantorī Nr. 2; 1952.—55. gadā — celtniecības kantorī Nr. 3; 1955.—56. gadā — „Lattorgstrojā“; 1956.—57. gadā celtniecības-montāžas pārvaldē; 1957.—58. gadā — trasta „Rīgastroj“ UNR; 1958.—59. gadā — Rīgas Maskavas rajona remontceltniecības kantorī; 1959. gadā — Rīgas Latpotrebsojuzā. 1959.—60. gadā nestrādāja slimības dēļ (II grupas invalīds). 1960.—62. gadā skārdnieks-jumiķis Rīgas Maskavas rajona sadzīves pakalpojumu kombinātā. 1969.—72. gadā skārdnieks kolhozā „Adaži“ (Rīgas rajons).
Apbalvots ar medaļām „Par drosmi“, „Par uzvaru pār Vāciju“.
Sieva Šmuloviča (dz. Matisone) Maša Izakovna.
Meita Jufa Jeva Moisejevna.
Dēls Šmulovičs Cemahs Mozusovičs.
Tēvs Šmulovičs Cemahs Moisejevičs (1846, Bauska — 1930, Bauska).
Māte Šmuloviča (dz. Loba) Hasja Leibovna (1890, Bauska — ?, ?) emigrēja uz Izraēlu (Bat Jama).
Brālis Šmulovičs Ickaks Cemahovičs (dz. 1914, Bauska) emigrēja uz Izraēlu (Bat Jama).
Māsa Šeinkmane Genja Cemahovna (dz. 1942, Gorkijs) emigrēja uz Izraēlu (Bat Jama).

N. Žuka