Šklars Jevgeņijs (1894, Druja, Vitebskas guberņa — 1941) — rakstnieks.
Debitēja presē 1911. gadā Jekaterinoslavā. 1915.–16. gadā studēja Varšavas universitātes Juridiskajā fakultētā, kas bija evakuēta uz Rostovu pie Donas.
1916.–19. gadā piedalījās Pirmajā pasaules karā un Pilsoņu karā. No 1920. gada novembra dzīvoja Kauņā. No 1921. gada līdzdarbojās A. Buhova laikrakstā „Eho“ un žurnālā „Zerkalo“ (Spogulis). 1923.–38. gadā (ar pārtraukumiem) redaktēja starptautisko izdevumu „Baltijas almanahs“. Žurnāls, popularizējot Baltijas reģiona valstu kultūras apmaiņu, publicēja lietuviešu, latviešu, igauņu, somu, poļu un krievu rakstnieku darbus, kā arī rakstus un piezīmes par Baltijas valstu kultūru.
1924.–25. gadā strādāja Rīgas laikrakstā „Narodnaja Mysļ“ (Tautas Domas). Vēlāk Rīgas laikraksts „Segodņa“ (Šodien) publicēja viņa dzejoļus un lietuviešu un latviešu dzejnieku tulkojumus. 1926.–27. gadā dzīvoja Parīzē, iespaidi atspoguļojās dzejoļos un esejās. No 1928. gada pastāvīgi dzīvoja Kauņā, darīšanu sakarā braucot uz Rīgu un Tallinu. Bija laikrakstu „Naše Eho“ (Mūsu Eho, 1929.–31.), „Litovskij Kurjer“ (Lietuvas Kurjers, 1932.–33.), „Litovskij Vestnik“ (Lietuvas Vēstnesis, 1935.–39.) un citu periodisko izdevumu izdevējs un redaktors, līdzdarbojās arī lietuviešu presē. Līdzdarbojās krievu laikrakstos Igaunijā, Parīzes nedēļas laikrakstā „Rassvet“ (Ausma) V. Žabotinska redakcijā un citos periodiskos izdevumos. Bija galvenais lietuviešu dzejas tulkotājs starpkaru periodā, tulkojot dažādu paaudžu un radošo virzienu dzejniekus.
1922.–35. gadā izdeva 8 dzejas grāmatas Kauņā, Berlīnē, Parīzē un Rīgā. Parīzē izdotais krājums „Lietuva — zelta vārds“ bija pirmā krievu dzejas grāmata, kas veltīta Lietuvai. Lietuviešu valodā tā izdota L. Giras, P. Laurinaiša un P. Vaičūna tulkojumā (Kauņa, 1931).