Ševeļevs Marks Ivanovičs (Izraēlevičs) (24.09.1904, Rēzekne ― 1991, Maskava) ― aviācijas ģenerālleitnants, Padomju Savienības Hercis.
Dzimis darbinieka ģimenē, beidzis Rēzeknes ebreju skolu, vēlāk vidusskolu Petrogradā.
No 1920. gada cīnījies Sarkanās armijas rindās, Pilsoņu kara dalībnieks. 1924. gadā beidzis trīs kursus Ļeņingradas Dzelzceļa inženieru institūta Gaisa satiksmes fakultātes kara nodaļā.
Bijis Ziemeļu jūras ceļa Galvenās pārvaldes Polārās aviācijas vadītājs. 1937. gada maijā vadījis I. D. Papanina ekspedīcijas izsēdināšanu Ziemeļpola rajonā. No 1939. gada ― Ziemeļu jūras ceļa Galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks.
1941.―44. gadā cīnījies Lielā Tēvijas kara frontēs kā aviācijas divīzijas komandiera vietnieks (1941. gadā), tāldarbības aviācijas štāba priekšnieks (1942.―44. gadā). 1944.―46. gadā bijis Krasnojarskas―Aļaskas gaisa trases priekšnieks. Aviācijas ģenerālmajora dienesta pakāpe piešķirta 1942. gada 5. maijā, aviācijas ģenerālleitnanta ― 1943. gada 25. martā.
Apbalvots ar divām Ļeņina ordeņiem, Kutuzova 2. pakāpes ordeni, Tēvijas kara 1. pakāpes ordeni, trīs Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, trīs Sarkanās Zvaigznes ordeņiem, medaļām.
1946.―53. gadā bijis Civilās gaisa flotes Galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks.
1955. gadā beidzis Ģenerālštāba Kara akadēmiju un dienējis par Civilās gaisa flotes Polārās aviācijas pārvaldes priekšnieku.
Atvaļināts 1971. gada 10. maijā.

Lit.: Sverdlovs F. D. Ebreji ― PSRS bruņoto spēku ģenerāļi (Īsas biogrāfijas). Maskava, 1993. 239. lpp.

I.Ročko