Šenkmans Abrams Šliomovičs (29.10.1913, Daugavpils) – ķīmijas inženieris. Šenkmana Šlioma (1888, Gluboke, Baltkrievija – 1941, Rīga) un Šenkmanes (Cirinskas) Marijas (1889, Liepāja – 1919, Daugavpils) dēls. 1930. gadā beidzis Rauhvergera privāto ebreju ģimnāziju Rīgā. 1930.–32. gadā strādājis pagaidu darbus un gatavojies iestāties universitātē. 1939. gadā beidzis Latvijas Universitāti, iegūstot ķīmijas inženiera kvalifikāciju. 1939.–40. gadā dienējis Latvijas armijā (kājnieku pulkā Krustpilī). 1940.–41. gadā – inženieris kaļķu dedzināšanas kombinātā „Rīgas Kaļķis“. 1941. gadā – ķīmijas laboratorijas vadītājs fabrikā „Jugla“. 1941. gadā Š. evakuēts uz Jaroslavļas apgabalu un strādājis kolhozā „Jaunais cīnītājs“ Olonino ciemā, Palkinas rajonā. 1941. gadā pārcēlies uz Gorkijas apgabalu un strādājis Ignatovo ciema kolhozā. 1941.–45. gadā – tehniskās kontroles nodaļas vadītājs un laboratorijas vadītājs Uspenskas papīrfabrikā Zavodouspenskoje ciemā, Tuguļimas rajonā, Sverdlovskas apgabalā. 1945. gadā Š. reevakuēts uz Latviju. 1945.–47. gadā – kombināta „Jaunciems“ galvenais inženieris, inženieris-dispečers, fabrikas „Staiceles“ galvenais inženieris uzņēmumā „Latbumprom“ pie LPSR Tautas Komisāru Padomes. 1948. gadā – ražošanas-tehniskās nodaļas inženieris uzņēmumā „Latkoopsavienība“ pie LPSR invalīdu kooperācijas. Vēlāk ieņēmis inženiera amatus Latvijas uzņēmumos. No 1973. gada – vecuma pensionārs. 2. invaliditātes grupa veselības stāvokļa dēļ. Laulībā ar Šenkmani (Zaku, Kaplani) Ļubu (1921, Tartu) piedzimis dēls Šenkmans Marks (1955, Rīga). Š. māte gājusi bojā Holokaustā. 1982. gadā Š. saņēmis atļauju emigrēt uz Izraēlu.

A. Normane

Šenkmane (Zaka, Kaplana) Ļuba (1921, Tartu) – sieva
Šenkmans Marks (1955, Rīga) – dēls
Šenkmans Šlioms (1888, Gluboke, Baltkrievija – 1941, Rīga) – tēvs
Šenkmane (Cirinska) Marija (1889, Liepāja – 1919, Daugavpils) – māte
Šenkmans Īzaks (1919, Daugavpils) – brālis