| Personas dati |
| Uzvārds | Lajevskis |
| Vārds | Josifs |
| Tēva vārds | Uzieļevičs |
| Dzimšanas gads | 1920 |
| Dzimšanas mēnesis | 12 |
| Dzimšanas diena | 13 |
| birth_place | Orela |
Šī ir veca dokumenta versija!
Šapiro Ādolfs Jakovļevičs (1939)
| Personas dati |
| Uzvārds | Šapiro |
| Vārds | Ādolfs |
| Tēva vārds | Jakovļevičs |
| Dzimšanas gads | 1939 |
| birth_place | Harkiva |
Šapiro Ādolfs Jakovļevičs (1939, Harkiva) — režisors. 1962. gadā beidzis Harkivas Teātra institūta Režijas fakultāti. No 1962. gada bija režisors; 1964.–92. gadā — Rīgas Jaunatnes teātra (Rīgas Tjuza) galvenais režisors, iestudēja izrādes krievu un latviešu trupās. Krievu trupā iestudēja „Ēna“ (1964), „Čukokala“ (1970), „Brālis Aļoša“ (1973), „Pinokio piedzīvojumi Mānekļu zemē“ (1975), „Puškina pasakas“ (1976), „Romeo un Džuljeta“ (1977), „Princis Frīdrihs Hombergietis“ (1980, pirmais iestudējums krievu valodā), „Rīts bija karš“ (1986), „Demokrātija“ (1991) u.c. Latviešu trupā iestudēja „Zelta zirgs“ (1977), „Trešā impērija — bailes un nelaime“ (1986), G.R. Priedes lugas u.c. Iestudējumi citos teātros — „Ķiršu dārzs“, „Trīs māsas“ (1971, 1973, V. Kingisepa Drāmas teātris, Tallina), „Kas baidās no Virdžīnijas Vulfas?“ (1977, Pērnavas Drāmas teātris), „Moljērs“ (1978, A. Upīta Akadēmiskais teātris), „Kuilītis“ (1987, Vahtangova teātris), „Moljērs“ („Svēto sazvērestība“) (1989, MHAT), „Mīļais melis“ (1994, Vahtangova teātris), „Pēdējie“ (1995, O.P. Tabakova Teātris-studija). 1990.–93. gadā — ASSITEJ (Starptautiskā bērnu un jaunatnes teātru asociācija) prezidents; no 1993. gada — Krievijas ASSITEJ Centra prezidents.
1992. gadā tika parakstīts līgums par Rīgas Jaunatnes teātra reorganizāciju, Rīgā paliek viens teātris, kas spēlē krievu valodā, — Krievu Drāmas teātris, un Š. bija spiests pamest Latviju un pārcelties uz Krieviju, Sanktpēterburgu. Strādāja dažādos Krievijas teātros. 1998. gadā Š. izrāde „Bumbarašs“ Samaras Tjuzā tika nominēta Viskrievijas teātra festivālam „Zelta maska“ un saņēma balvu kategorijā „Labākais scenogrāfijas darbs.“ Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1986); Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts (1985).
REE