Rābiners Solomons Borisovičs (06.02.1906, Polocka, Vitebskas apg.) – kalpotājs. Palika par pilnīgu bāreni 10 gadu vecumā (1916. g. mira tēvs, 1909. g. — māte). 1917. g. kopā ar māsu, kas bija par 6 gadiem vecāka, pārcēlās pie radiniekiem Rīgā. 1919. g. māsa aizbrauca no Rīgas. 1926. g. beidzis Rīgas Pilsētas Ebreju Ģimnāziju. 1926.—29. g. bija meistara māceklis trikotāžas fabrikā «Merkurs». 1929. g. fabrika tika likvidēta un darba meklēšanā R. devās uz Dienvidāfriku, taču pēc dažiem mēnešiem atgriezās Rīgā. Aptuveni trīs gadus palika bez darba. 1932.—40. g. iestājās darbā tekstila fabrikā «R. Feldguns un Ko» kā meistara palīgs. 1940. g. tika nosūtīts darbā uz Rīgas Ebreju Valsts Teātri kā direktora vietnieks. Ar kara sākumu kopā ar ģimeni evakuējās uz Večugas rajonu, Gorkijas apg., kur 1941.—42. g. bija tekstilkombinatā par āmura kalēju. 1942. g. maijā tika mobilizēts Padomju armijas rindās un līdz 28.12.1942. cīnījās 121. Strēlnieku pulkā, 43. Gvardes divīzijā. Pēc ievainojuma nonāca 254. Čerkasku divīzijā un cīnījās Ukrainas frontē, kur divīzija piedalījās Orļovas-Kurskas dūres izlaušanā. 1944. g. tika demobilizēts ievainojuma dēļ. 1944. g. atgriezās Rīgā un līdz 1955. g. strādāja par t/k «Sarkanā Tekstilniece» direktora vietnieku. 1955.—59. g. vec. meistars tekstila fabrikā «8. marts». 1959.—67. g. strādāja par RMO priekšnieku t/k «Kurzemes Manufaktūra», 1967.—71. g. atslēdznieks-regulētājs t/k «Saite». 1971. g. lūdza atļauju izbraukt uz Izraēlu pastāvīgai dzīvošanai. Ir medaļas: «Par uzvaru pār Vāciju LTK 1941-1945. g.», «Par teicamu darbu LTK 1941.—45. g.».

1927. g. apprecējās ar māsīcu Rābineres Sternu Markovna (1904, Rīga – 25.11.1969) — bērnudārza grāmatvedis. Laulībā piedzima meita un 2 dēli: Rābinere Judita Solomonovna (1927, Rīga – 28.08.1943, Ivanovskas apg.), Rābiners Boriss Solomonovičs (1941, Rīga – 1941 (1942?), Ivanovskas apg.), Rābiners Jurijs Solomonovičs.