Nuroks Mordehajs (1884, Tukums, Kurzemes guberņa — 1962, Telaviva) — rabīns, sabiedriskais un valstiskais darbinieks. Filozofijas doktors. Dzimis rabīna ģimenē. Saņēma tradicionālo ebreju reliģisko izglītību. 1900. gadu sākumā pievienojās cionistiskajai kustībai. 1902. gadā — Kurzemes delegāts Krievijas cionistu kongresā Minskā; 1903. gadā — „Mizrahi“ kustības delegāts 6. Cionistiskajā kongresā Bāzelē. Studēja Sanktpēterburgas universitātē, pēc tam Vācijas un Šveices universitātēs. 1913.–15. gadā — Jelgavas rabīns. Organizēja skolu tīklu ar reliģisko un laicīgo priekšmetu pasniegšanu Kurzemes guberņā. 1915.–20. gadā — Maskavā, ebreju kopienas priekšsēdētāja vietnieks. Aktīvi piedalījās ebreju bēgļu palīdzībā. 1917. gada pavasarī N. nodibināja nacionāli-reliģisko partiju „Masores ve Herus“ („Tradīcija un brīvība“). No 1921. gada — Latvijā. No 1922. gada — Latvijas parlamenta deputāts no reliģiskajiem cionistiem visos sasaukumos. Vadīja nacionālo minoritāšu pārstāvju bloku. Aktīvi piedalījās vairāku starptautisku starpparlamentāru konferenču darbā, veltītu nacionālo minoritāšu aizsardzības jautājumam. N. — viens no Pasaules Ebreju kongresa dibinātājiem, tā valdes biedrs. 1939.–40. gadā aktīvi piedalījās ebreju bēgļu no Polijas palīdzībā, pārvedot tos uz Zviedriju. 1941. gadā N. tika arestēts un apsūdzēts antipadomju darbībā. 1942. gadā tika atbrīvots, pateicoties angļu un amerikāņu parlamentāriešu spiedienam. 1945.–47. gadā — Polijā, pēc tam Zviedrijā. No 1947. gada — Erec Izraēlā. 1949.–62. gadā — Knesetas deputāts. 1952. gadā — pasta ministrs. N. piedalījās Cionas cietumnieku palīdzības biedrības darbībā PSRS. Vairāku gadu desmitu garumā N. publicēja simtiem rakstu dažādos ebreju periodiskajos izdevumos dažādās valodās.

REE 2, 339.–340.