Mullers Ruvins Zusmaovičs (1912, Rīga) — kokapstrādnieks. Mullera Zusmana (1880, Rīga — 1929, Rīga) un Mulleres (Medaljes) Saras (1880(?), Rīga(?) — 1941, Rīga) dēls. 1926. g. beidzis Rīgā pamatskolas 6 klases. 1926.—27. g. mācījies Rīgas ebreju ģimnāzijā. 1926. g. iestājies nelegālā skolas revolucionārā pulciņā, piedalījies Rīgas pionieru organizācijas izveidē un 1929. g. iestājies nelegālajā Latvijas komsomola savienībā. Vairākkārt aizturēts Rīgas pilsētas politiskās aizsardzības darbiniekiem. 1928. g. — brakieris Liberkina un Minca firmā Rīgā. 1928.—31. g. — brakieris firmā «Šmulovičs, Javičs un Isiomins». 1932.—34. g. un 1935.—39. g. — brakieris Gureviča firmā. 1934.—35. g. izpildīja dienestu Latvijas Armijā politiski neuzticamo darba vienībā. No 1936. g. — MOPR biedrs. 1939.—40. g. — brakieris Milmana firmā. 1940.—41. g. — preces zinātnieks uzņēmumā «Eksportles». Rīgas pilsētas komjaunatnes Kirovskas rajona komiteja nosūtīja arodbiedrību darbā un iecelts par kokapstrādnieku arodbiedrības kultūras-propagandas nodaļas vadītāju. Devās brīvprātīgi frontē un 1941.—42. g. cīnījās 201. Latvijas Strēlnieku divīzijas sastāvā. Borovskas pilsētas atbrīvošanas laikā tika smagi ievainots un pēc atveseļošanās demobilizēts. 1942.—44. g. — Kareli ciemata, Gruzijas Radiobroadcastinga tīkla radiocentra vadītājs. Neraugoties uz to, ka 1942. g. tika apturēta vietējās elektrostacijas darbība, M. nodrošināja radiocentra nepārtrauktu darbību, pārejot uz akumulatoru barošanu, kurus brauca pārlādēt uz Gori pastu. Pateicoties M. darbam, Kareli pilsētas radiocentrs darbojās nepārtraukti visu karu. Izmantojot vietējos telefona tīklus, M. nodrošināja radio aprīkojumu visiem rajona kolhoziem un sovhoziem. 1944.—45. g. — LPSR DRTSS Radio remontdarbnīcas priekšnieks. 1945.—48. g. — uzņēmuma «Latfansspičtrest» nodaļas priekšnieks. 1948.—52. g. — uzņēmuma «Latsevsles» nodaļas priekšnieks. 1952.—53. g. — ceha priekšnieks artelī «Rosība». 1958.—64. g. — meistars, ceha priekšnieks, TN inženieris, vec. inženieris, plāna nodaļas priekšnieks Rīgas Kokapstrādes rūpnīcā. 1964.—72. g. — vec. inženieris Rīgas KOK «Milgrāvis». 1966. g. beidzis Rīgas Celtniecības tehnikumu. 1972.—74. g. — meistars Rīgas Kokapstrādes rūpnīcā. 1974.—76. g. — meistars Latvijas Finiervielas ražošanas apvienībā. No 1976. g. — elektriķis ZRO «Silava». Apbalvots ar Tēvijas Kara 2. pakāpes ordeni un medaļām «Par uzvaru pār Vāciju LTK 1941.—45. g.», «Par teicamu darbu LTK 1941.—45. g.», «20 gadi uzvarai pār Vāciju LTK 1941.—45. g.», «30 gadi uzvarai pār Vāciju LTK 1941.—45. g.», «Darba veterāns», «Par nopelniem tautsaimniecībā». Atzīti M. nopelni koka materiālu žāvēšanas attīstībā. M. darbi publicēti Latvijā un PSRS. 1984. g. M. tika atzīts par labāko racionalizatoru Latvijas Zinātniski pētnieciskajā lauksaimniecības problēmu institūtā. Holokaustā gāja bojā M. māte un māsa, Zanberga (Mullere) Rašele (1908, Rīga — 1941, Rīga). M. brāļi, Mullers Moisejs (1911, Rīga — 1941) un Mullers Haims (1914, Rīga — 1941), krita LTK frontēs. Laulībā ar Binjašvili Šuru (1916, Karēlijas rajons, Gruzijas PSR — 1971, Tbilisi) (šķirta) piedzima bērni Maizlina (Mullere) Mira (1943, Karēlijas rajons, Gruzijas PSR) un Mullers Mihails (1948, Rīga). Otrajā laulībā ar Kiriļļovu Gaļinu (1923, Rīga) piedzima meita Krivjāne (Mullere) Olga (1958, Rīga).

A. Normans

Binjašvili Šura (1916, Karēlijas rajons, Gruzijas PSR — 1971, Tbilisi) — pirmā sieva
Maizlina (Mullere) Mira (1943, Karēlijas rajons, Gruzijas PSR) — meita
Mullers Mihails (1948, Rīga) — dēls
Kiriļļova Gaļina (1923, Rīga) — otrā sieva
Krivjāne (Mullere) Olga (1958, Rīga) — meita
Mullers Zusmans (1880, Rīga — 1929, Rīga) — tēvs
Mullere (Medalje) Sāra (1880, Rīga — 1921, Rīga) — māte
Mullers Pinhas (1907, Rīga) — brālis
Mullers Moisejs (1911, Rīga — 1941) — brālis
Mullers Haims (1914, Rīga — 1941) — brālis
Zanberga (Mullere) Rašele (1908, Rīga — 1941, Rīga) — māsa