Mecs Adolfs Grigorjevičs (22.11.1888, Dubosari, Hersonas guberņa ― 1941 (09.1943), Rīga) ― vijoles pedagogs, koncertējošs vijolnieks. Latvijas pilsonis no 1928. g. 7. maija. Mācījās Odesas Krievijas Imperiālās Mūzikas Biedrības Mūzikas skolā. 1899.―1904. g. mācījās Sanktpēterburgas Konservatorijā (L. Auera klase). Vasaras periodog 1904.―1906. g. pilnveidojās Beļģijā pie E. Izaja. 1904.―1907. g. strādāja Rostovā pie Donas IRMS Mūzikas skolas vec. pedagogs (audzēkņu vidū ― Cecīlija Hanzena). 1907.―12. g. pasniedza Filharmoniskās biedrības skolā Maskavā. 1912.―14. g. dzīvoja Bremenā, spēlēja Filharmoniskajā simfoniskajā orķestrī kā koncertmeistars, vijoles solists un 1. vijola stīgu kvartetā. 1917.―21. g. pasniedza Maskavas Filharmonijas skolā, no 1922. g. 11. augusta ― Latvijas Konservatorijā (1930.―41. g. bija profesors, vadīja vijoles klasi). Audzēkņu vidū ― S. Rašina, I. Abramiss, D. Kuļkovs, A. Arnītis, A. Madreviča, J. Hunhens, V. Ruševičs u. c. Veda aktīvu koncertdarbību. Gāja turnejās galvenokārt 1904.―22. g. Vācijā, Francijā, Itālijā, Beļģijā, Šveicē, Lielbritānijā, Lietuvā. Repertuārā ― klasiskie darbi, kā arī latviešu komponistu sacerējumi ― J. Vītola, A. Jurjāna, A. Kalniņa. Deva solo koncertus Rīgā, t. sk. koncertu ciklu «Vijoles literatūras vēsture» (1924, vācu, franču, krievu, latviešu komponistu darbi). Viens no spilgtākajiem izpildījumiem ― P. Čaikovska vijolkoncerts. Latvijas Konservatorijas stīgu kvartetā izpildīja 1. vijolas partiju. Vairākkārt uzstājās koncertos Rīgas Ebreju namā. 1937. g. bija E. Izaja vārdā nosauktā vijolnieku konkursa žūrijas loceklis. Sieva ― dziedātāja Marija Tamarina-Meca.