Melameds Iļja (27.07.1895, Dvinska — 26.04.1938, Maskava) — padomju militārais un saimnieciskais darbinieks, viens no PSRS rūpniecības organizatoriem. Dzimis rabīna ģimenē. 1916. g. iesaukts armijā, dienēja 177. rezerves pulkā (Novgoroda). 1917. g. kļuva par Pavlova kājnieku militārās skolas kursunieku (Petrograda). 1918.―21. g. dienēja Sarkanajā Armijā, bija 51. strēlnieku, 10. jātnieku un citu divīziju komisārs Petrogradas, Dienvidu un Rietumu frontēs. 1927. g. beidzis Ļeņingradas Tehnoloģisko institūtu specialitātē «inženieris-mehāniķis». 1928.―30. g. stažējās automobiļu korporācijā «Ford Motor Company» ASV. No 1930. g. strādāja par pirmo galveno inženieri, no 1933. g. — Staļingradas Traktoru rūpnīcas direktoru. 1935. g. pēc PSRS Smagās rūpniecības tautas komisāra S. Ordžonikidzes ieteikuma iecelts par 1. Valsts gultņu rūpnīcas (GRR) L. Kaganoviča vārdā direktoru. 1937. g. 20. novembrī arestēts NKVD orgānos, 1938. g. 26. aprīlī PSRS Augstākās Tiesas Kara kolēģija notiesāja uz nāvessodu par apsūdzību sabotāžas darbības organizēšanā, tajā pašā dienā nošauts Komunārkas poligonā pie Maskavas. Reabilitēts pēcnāves kārtā 1956. g. 13. oktobrī. Bija apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni (KPFSR, 1921), Ļeņina ordeni (1933). Dēls Vladimirs krita frontē 1944. g. 22 gadu vecumā. Sieva Valentīna Mihailovna mirusi 1988. g. Viena no galvenajiem varoņiem Jākova Iļjiņa grāmatā «Lielais konveijers» (1932), kas veltīta Staļingradas Traktoru rūpnīcas celtniecībai.