| Personas dati |
| Uzvārds | Lajevskis |
| Vārds | Josifs |
| Tēva vārds | Uzieļevičs |
| Dzimšanas gads | 1920 |
| Dzimšanas mēnesis | 12 |
| Dzimšanas diena | 13 |
| birth_place | Orela |
Šī ir veca dokumenta versija!
Markons Isaks Jūljevičs (1875-1949)
| Personas dati |
| Uzvārds | Markons |
| Vārds | Isaks |
| Tēva vārds | Jūljevičs |
| Dzimšanas gads | 1875 |
| birth_place | Rybinska |
| Miršanas gads | 1949 |
| Miršanas vieta | Londona |
Markons Isaks Jūljevičs (Ichohs-Dov-Bers) (1875, Rybinska, Jaroslavļas guberņa ― 1949, Londona) ― vēsturnieks, literatūrzinātnieks, sabiedriskais darbinieks. Ieguvis tradicionālo ebreju reliģisko izglītību. 1901. g. beidzis Sanktpēterburgas universitātes Austrumu nodaļu un Tiesību fakultāti. 20. gs. sākumā turpināja mācības ― Berlīnes universitātē un rabīnu seminārā. Atgriežoties Krievijā, dienēja par Imperatoriskās publiskās bibliotēkas (Sanktpēterburga) hebraistikas nodaļas bibliotekāru. 1907.―1909. g. izdeva Sanktpēterburgā ebreju zinātnisku žurnālu «Ga-Kedem». Viens no Ginzburga D. Austrumu zinātnes kursu dibinātājiem 1908. g., Pedagoģiskās padomes loceklis; lasīja lekcijas par ebreju literatūras vēsturi un karaītu vēsturi, vadīja kursu «Apokrifi un pseidoepigrāfi». 1908. g. kopā ar D. Ginzburgu izdeva krājumu par godu prof. A. J. Garkavī, piedalījās «Ebreju enciklopēdijas» sagatavošanā. No 1911. g. — Tautas izglītības ministrijas Zinātnieku padomes loceklis. Semītu sekcijas sekretārs Vēstures biedrībā pie Sanktpēterburgas universitātes, Krievijas arheoloģijas biedrības loceklis, ORT komitejas loceklis, OPE bibliotēkas komisijas loceklis, Seno Hebreju valodas mīļotāju biedrības priekšsēdētāja vietnieks, labdarīgās studentu ēdnīcas «Maahol košer» viens no dibinātājiem. Daudzus gadus bija Sanktpēterburgas Horālās sinagogas vecākais. No 1917. g. — Petrogradas ebreju draudzes izpildkomitejas loceklis, viens no partijas «Necah Israels» dibinātājiem. 1918. g. kļuva par komisijas locekli, kas organizēja Maskavā Krievijas ebreju draudžu pārstāvju kongresu. 1920.—22. g. pasniedza Petrogradas universitātē, pēc tam strādāja kā Minskas universitātes Austrumu zinātnes profesors. 1926. g. emigrēja uz Latviju, tad uz Vāciju, kur lasīja senās ebreju vēstures kursu A. Hildeshaimera rabīnu mācību iestādē. 1929.—33. g. bija Hamburgas ebreju draudzes galvenais bibliotekārs. 1938. g. beigās tika padzīts no nacistiem uz Nīderlandi. 1940. g. pārcēlās uz Lielbritāniju, strādāja Montefjores Koledžā (Ramsgate). Daudzu zinātnisko darbu par seno ebreju vēsturi, karaītu vēsturi, rakstu par viduslaiku ebreju dzeju un citu autors.