Lovis Šolums Naumovičs (31.10.1931, Kārsava, Latvija) – strādnieks. Dzimis Lovia Nauma Israiļeviča (1906, Dvinska, šodien – Daugavpils – 1942. g. krita LTK frontē) un Lovia Idas Moisejevnas (1902, Rēzekne) ģimenē. Tika evakuēts uz Gorkijas apg. (1941-1946), atgriežoties Rīgā ieguva nepilnu vidējo izglītību, bija strādnieks rūpnīcā VEF (1949-1950), frēzētājs Centrālajā remonta-traktoru rūpnīcā (1950-1951), iekrāvējs avīzes «Za Rodinu» tipogrāfijā (1951-1953), iekrāvējs rūpnīcā «Elektra» (1954-1955), rūpnīcā Nr. 145 (1956), bija strādnieks – trestā «Rīgastroj» (1957), taras bāzē (1957-1958), virpotājs Rīgas dīzeļmotorauto rūpnīcā (1958-1960), iekrāvējs firmas «Latvijas Papīrs» noliktavā (1960-1964), štampētājs sadzīves ledusskapju cehā Rīgas vagonbūves rūpnīcā (1964).

Laulībā ar Lovi Klāru Haimovnu (1933, Maskava) piedzima meitas Lovi Noēmi Šolumovna (1966, Rīga) un Lovi Viktorija Šolumovna (1968, Rīga). Laulība šķirta 1971. g.

1971. g. saņēma atļauju emigrēt uz Izraēlu, kur dzīvoja viņa brālēns Pruss Baruhs (1922) un brālēna meita Garbere Mirjama.

1973. g. lūdza viņam atgriezt padomju pilsonību un atļauju atgriezties Latvijā, taču saņēma atteikumu.

N. Voronova

Lovis Naums Israiļevičs (1906-1942) – tēvs
Lovi Ida Moisejevna (1902) – māte
Lovi Klāra Haimovna (1933) – bijusī sieva
Lovi Noēmi Šolumovna (1966) – meita
Lovi Viktorija Šolumovna (1968) – meita
Pruss Baruhs (1922) – brālēns
Garbere Mirjama – brālēna meita